Šogad Stipro Skrējiens norisinājās jau 4.reizi un visas iepriekšējās reizes veiksmīgi biju izdomājis labus attaisnojumus, lai nebūtu jāpiedalās. Bet tā kā atsauksmes par šo pasākumu turpināja mani bombardēt no dažādām pusēm, tad jau Martā nolēmu, ka šogad ir jāpamēģina. Kad uzzināju, ka pieteikušies jau 800 dalībnieki vīriešu konkurencē (beigās bija pieteikušies pat 1300+ dzeki), tad nospraudu sev mērķi iekļūt pirmajā 200niekā, un ja labi veiktos tad 100nieks būtu vispār oga.
Redzot lielās masas, kaut kā entuziasms noplaka un vairs nebija vēlme ar elkoņiem izcīnīt startā vietu pirmajās rindās, lai gan tagad atskatoties atpakaļ var secināt, ka tas ir ļoti svarīgs faktors. Sākumā vesels lērums jau bija priekšā un vēl liels bars pirmos 200 metrus sprintoja, ko arī nemēģināju ķert – lai jau skrien. Sākumā bijām plānojuši skriet kopā ar draugiem un tikai tad, ja kāds nevarēs vairs izturēt tempu, tad atdalīties, bet masas bija tik lielas, ka jau pirmajā šķērslī, kur bija jāpārvar vairāki dziļi un plati grāvji, mūsu ceļi šķīrās. Laikam jau pirmais šķērslis bija tas izšķirošais, jo, lai arī ļoti daudzi cilvēki man bija priekšā, spēju kaut kā gar maliņu, izvēloties īsto vietu, apdzīt ļoti daudzus. Pēc peldes aukstā ūdenī lielākoties bija jāskrien turot mērenu tempu un kontrolējot elpošanu. Ik pa laikam kaut kādi sprinteri pašāvās garām, bet es biju ieņēmis ļoti labu ritmu un centos turēties astē 33 numuram (spilgi dzeltens orientēšanās krekls ar lielu 33 uz muguras), bet pārvarot šķēršļus nereti tie sprinteri bija atkal aiz muguras un atkal sprintoja garām.
Kopumā trase bija ļoti grūta, tāpēc vēl jo lielāks prieks, ka tā arī līdz galam nonolūzu un nogāju maksimums pāris soļus pirms šķēršļiem, lai vieglāk būtu pārdomāt taktiku kā to šķērsot visefektīvāk. Skaisti finišēt neļāva konkurenti, jo 200metrus pirms finiša pakausī sadzirdēju smagus un ātrus soļus, bet tā kā pašam vēl bija rezerves, tad darīju visu, lai nezaudētu pēdējā duelī un ierindotos vienu vietu augstāk kā izaicinātājs.
Kopumā ar rezultātu esmu vairāk kā ampierināts, jo no vairāk kā 1000 finišējušajiem ierindojos 32.vietā, un arī salīdzinot ar 4kārtējo Stipro Skrējiena uzvarētāju un militārās pieccīņas pasaules meistarsacīkšu laureāte Ingu Daukšāni, zaudēju tikai pāris sekundes.
Pielikumā video un pāris bildes. Tuvākajās dienās paziņas, kas gar malām ar fočiku rokā staigāja, solījās nosūtīt pa vēl kādai bildei, ko vēlāk pievienošu.
Tūrists.lv - Mani ceļojumi un aktīvā atpūta 