Azoru salu piedzīvojums VIDEO

Uz Azoru salām devāmies 2019.gada Valsts svētkos novembrī. Video no pirmajām divām dienām.

2020. gada Marta pēdējā nedēļā Tev ir lieliska iespēja pievienoties mums piedzīvojumā Azoru salās. Dosimies brīvdienu ceļojumā uz šo fanatastisko paradīzes salu Atlantijas okeāna vidū. Lidosim uz Sao Migela salu, kas ir lielākā un krāšņākā Azoru salu arhipelāgā. Azoru salās pavadīsim 6 pilnas dienas, kuru laikā izstaigāsim skaistākās un slavenākās pārgājienu takas. Viegli nebūs, dienas būs intensīvas, bet Azoru salas neliks Tev vilties – ārstniecisks gaiss, tirkīzils okeāns, krāsaini kalnu ezeri, eksotiski putni, sulīgi dienvidu augļi, garšīgs un lēts vīns, termālie baseini un kūpoši ezeri, neskaitāmi ūdenskritumi…
Ne velti Azoru salas neparastās dabas dēļ dēvē par silto Islandi.

Azoru salu arhipelāgs ir viens no retajiem galamērķiem, kas nemainīgi parādās dažādu aptauju pirmajās vietās tieši pasakainās un masu tūrisma nesabojātās dabas, vietējo iedzīvotāju viesmīlības, ainavu, tradīciju un kultūras daudzveidības dēļ. Tas ir tūrisma gardēžu iekārots maršruts.

Vairāk info – Azoru salas piedzīvojums – Marts 2020

Pirmajā dienā pārgājienā devāmies gar levadām uz Lagoa do Fogo ezeru.

Fogo dabas rezervāts ar ezeru izdzisuša vulkāna krāterī, brīnumaini skati visapkārt. Taka vīsies arī gar levadām, kurām apkārt aug dažādi
Dosimies 11 km garā takā, kas ir vidējas grūtības ar kāpumiem. Augstuma starpība 580m.

Otro dienu veltījām Cete cidades ezeriem.

Dosimies pārgājienā apkārt Azoru skaistākajiem ezeriem. Tie pašiem, kas ir neskaitāmās Azoru salu bildēs. Ezeri atrodas milzīgā izdzisuša vulkāna krāterī. Skaidrā laikā tie zaigo divās dažādās krāsās – viens ir zils, otrs – zaļš. Viens takas atzars ved pa zaļu korīti vulkāna virsotnē.

Skotijas pārgājieni – garā nedēļas nogale Skotijas kalnos

Skotijas kalni jau kādu laiciņu stāvēja galvā, jo ziemeļu salās pēdēja laikā pabūts bieži, bet no Skotijas biju redzējis tikai Glāzgovu. Tur nedaudz pabiju vēl studentu gados vienā no fiksajiem un lētajiem braucieniem. Bija laiki, kad par 3 santīmiem (ieskaitot visus nodokļus) izlidojām Rīga-Glāzgova-Stokholma-Rīga 4 dienās. Šoreiz brauciens izdevās tikai nedaudz garāks, bet bija mērķtiecīga virzība uz kalniem pa taisno no lidostas.

Tā kā laiks bija ļoti ierobežots uzreiz devās Isle of Skye salas virzienā tālāk uz Ziemeļiem. Daži novērojumi.

  • Diezgan interesanti bija braukšana ar manuālo kārbu pa kreiso joslu sēžot labajā pusē, it sevišķi mini aplīšos un stāvlaukumos.
  • Skotijas laikaapstākļi kā jau Skotijā. Pietiekami daudz lietus un vējains, bet labāk neticēt prognozēm, kas rāda lietu nedēļas garumā, jo pat citreiz prasījās pēc saulesbrilēm.
  • Kaut arī Septembra vidus jau tuvojas tūrisma sezonas beigām, hosteļus un guesthouse atrast nav viegli, ja tās nerezervē laicīgi.
  • Der arī garās brīvdienās un pāris dienas Skotijas dabā, lai to sajustu un izbaudītu. Skotijā noteikti ir vērts atgriesties. Domājams tas varētu būt ātrāk nekā vēlāk.

Iespējams vēlāk aprakstu papildināšu ar to kā mums tur gāja, bet šobrīd varu padalīties ar īso video no fantastiskās Skotijas dabas.

 

Citas ziemeļu salas – Pārgājieni Fēru salās.

Trekings Fēru salās

Ja dodas uz Fēru salām, tad noteikti ir jādodas trekingā. Es pat teiktu, ka ja ir jādodas trekingā, tad jābrauc uz Fēru salām. Biju tur divas reizes iepriekšējā gadā un iemīlējos šajās salās un to magnēts mani rauj atpakaļ.

Es tikai ceru, ka Fēru salas tomēr neiepatiksies tik pat ļoti kā Lapzeme, ar kuru saslimu jau pirms 13 gadiem un joprojām katru gadu Lapzemes magnēts mani rauj atpakaļ.

Fēru salās augstākā virsotne Slættaratindur ir tikai 882m augsta, bet, lai līdz tai tiktu, ir jāpievar vismaz 500 vertikālie metri. Ja augustā viss bija zaļš un diezgan ātri tikām augšā, tad aprīļa vidū pus distance bija klāta ar dziļu sniegu. Sniegs nomaskēja arī iestaigātās takas un nācās rāpties offroadā, kas šo pārgājienu pārvērta īstā piedzīvojumā. Putenis un migla tam piešķīra vēl vairāk adrenalīna, kas rezultējās vēl lielākā priekā par virsotnes sasniegšanu. Un kā balvu dabas māte mums uzdāvināja 5min, kad mākoņi paklīda un pavērās zilas debesis ar fantastiskiem zaļibaltiem kalniem. Endomondo var skaisti redzēt, ka kāpiens ir diezgan vienmērīgs un nav arī tik stāvs, lai arī no apakšas, skatoties uz virsotni, tā neizskatās.

Kā vēl vienu must trekingā Fēru salās varu minēt lidojošo ezeru Sørvágsvatn, kas karājas uz klints malas un ar skaistu ūdenskritumu iekrīt okeānā. Šis ir viegls pārgājiens, tikai beigās ir nedaudz jāpakāpj, lai tiktu līdz klints malai un šo ezeru apskatītu gandrīz no putna lidojuma. Auto var ērti atstāt pie veikaliņa un viss kopā aizņēma ap 3h. Šī pārgājiena maršruts.

Dodoties uz Fēru salām īpaša uzmanība ir jāpievērš apģērbam, jo laika apstākļi ir ļoti mainīgi. Te ir iespēja pārbaudīt lietus jakas mitrumizturību un pārliecināties, ka ne vienmēr mm, kas rakstīti uz jakas var ticēt. Otra, ne mazāk svarīgā, ekipējuma daļa ir labi pārgājiena zābaki, un vēlams, lai tie ne tikai labi izskatītos, bet arī būtu GoroTex vai līdzīga materiāla.

Ar nepacietību gaidu pavasari, kad atkal varēšu izbaudīt Fēru salas. Interese par šīm salām aizvien vairāk pieaug un  AdventureLab  parūpēsies, lai visiem trekinga piekritējiem būtu iespēja izbaudīt vienas no skaistākajām salām pasaulē, kā to atzīmē arī National Geographic.

Ko citi raksta par Fēru salām?

TOP 10 vietas Fēru salās.

Fēru salas – putnu vērotāju paradīze okeāna vidū

Fēru (vai Farēru) salas, kas atrodas pašā Atlanijas vidū, tieši Golfa straumes ceļā un vismaz 300 km no tuvākās cietzemes, pēc National Geografic veiktās aptaujas, atzītas par vienu no 5 pasaules autentiskākajām un neskartākajām salu grupām. Kā gan citādi, ja te ir tikai 50 000 iedzīvotāju, regulāri kursē tikai viens prāmis un pāris nelielu lidmašīnu dienā, bet ir pašiem savs parlaments, sava nauda un pastmarkas. Salās joprojām tiek piekoptas vaļu medības, un tās spītīgi turas ārpus ES. Un zāle te zaļāka nekā citur, un stāvi kalni izaug tieši no jūras… Salu galvaspilsēta Torshavna ir izstaigājama stundas laikā, bet ne jau pilsētā meklējama šo salu pievilcība! Nolsojas salas goda vārtu arka, kas veidota no vaļa žokļiem. Vogaras salas ainaviskā rietumu piekraste ar milzīgas haizivs spurai līdzīgo Tinholmuras saliņu un Gasadaluras ciems noslēgtā ielejā ar ūdenskritumu, kas iekrīt tieši jūrā, un vienīgais sauszemes ceļš uz to iet cauri nesen izcirstam tunelim. Ļoti augstās un stāvās jūras krasta klintis pie Vestmannas ciema iespējams apskatīt, tikai izbraucot ar kuģīti.

Gandrīz GR20! Korsikas kalnu ceļojuma atmiņas

Maija brīvdienās ar tiešo reisu no Rīgas apciemojām Korsikas kalnus. Korsikā bijām tikai 4 dienas, ko veltījām iepazīšanās pārgājieniem, lai veiksmīgi sagatavotos lielajam GR20, ko plānojam nedaudz vēlāk. Plānā bija apskatīt skaistākās Korsikas apskates vietas un 4 īsie vienas dienas kalnu pārgājieni.

Dzīvosim ētrā mājiņā ar baseinu un katru dienu dosimies vienas dienas pārgājienos pa kalnu takām un baudīsim Vidusjūras fjordu (kalanku) kalnu saulīti. Trekings slavenajā Restonica kalnu takā ar 2 fantastiskiem kalnu ezeriem. Uzkāpsim Kapkorsas pussalas augstākajā punktā Monte Stello kā arī dosiemies pārgājienos no Korsikas kalnu galvasspilsētas Corte.

Mums bija super komanda, ideāls laiks priekš maija, pasakaini kalni un lielisks noskaņojums:

Plānotais un sasniegtais:

1.diena 29.apr – Calvi ‘Capu di a Veta
Ērts tiešais lidojums uz Korsikas galveno lidostu netālu no Bastijas. Ielidojam 4:40 pēc vietējā laika. Sagaidām nomas punkta atvēršanos, salādējam somas busiņos un pa taisno dodamies uz Korsikas dienvidu galvaspilsētu Kalvi, kur mums paredzēts 13km garš pārgājiens. Pārgājiena sākums un beigas Kalvi pilsētā, bet būs arī jāpakājas, jo kopējā austumu starpība ap 700m. Takas vijas vedīs garām Notre Dame de la Serra katedrālei.
2.diena 30.apr – Restonica – Lac de Melu i de Capitellu
Vispopulārākā taka visā Korsikā dēļ dabas un samērā vieglas pieejamības.
Pārgājiena laikā redzēsim 2 skaistākos Korsikas ezerus. Lac de Capitello ezers ir arī dziļākais (55m) visā Korsikā un to ieskauj fantastiski kalni 2230m augstumā. Taka vīsies arī gar Restonica kalnu upi un nonāksim pie otra ne mazāk skaista ezera Lac de Melu. Nebūs arī tik viegla pastaiga, bet grūtākās vietas ir aprīkotas ar ķēdēm, lai droši turpinātu ceļu.

3.diena 1.maijs –  Tavignanu
Skaista taka gar upi no Corte pilsētiņas. Kopā ap 16km brīnišķīgu skatu. Šī taku piemērota arī kanjoningam, ja kāds vēlēsies ielekt vai nopeldēties kādās no popolārākājām vietām. Bet ūdens būs vēl pavēs un hindras mums nebūs līdz.

 

4.diena 2.maijs – Capcorse
Tomēr Kapkorsas pārgājiens pārcelts uz pēdējo dienu.

Kāpsim no Pozzo līdz pat augstākajam punktam Monte Stello (1370m), no kura baudīsim skatus uz Korsikas ziemeļu kalniem. Distance vienā virzienā 11km, augstuma starpība 1030m.
Korsikas salas pārgājienu karte, kur atzīmētas labākās 1 dienas kalnu pārgājienu takas:

Uz Korsiku devos kopā ar AdventureLab -> Gandrīz GR20 Korsikā 29.aprīlis – 2.maijs 2017

Dienvidamerika – Kolumbijas februāris – Kafija, zemestrīce, pārgājieni

Chau,

Beidzot esmu saņēmies uzrakstīt e-pastu un pastāstīt ko esmu sadarījis Kolumbijā.

08.02.2013

Šķērsoju robežu un ar taksi devos uz Ipiales autoostu, lai ar pirmo autobusu dotos tālāk uz Popayan, šī Kolumbijas dala nav no tām drošākajām, diezgan liela paramilitāro grupējumu aktivitāte (http://en.wikipedia.org/wiki/Paramilitarism_in_Colombia). Autobuss atiet pulksten 13:00 un celā plānots pavadīt 8 stundas, kas vēlāk pārvērtās 9 ar pus stundu braucienā, jo kādus 50 km pirms Popayan karavīri apturēja autobusu un lika gaidīt vēl trīs autobusus, lai atlikušo ceļu mērotu kopā.

09.02.2013

Kolumbijā 6.9 balles stipra zemestrīce (http://en.wikipedia.org/wiki/2013_Nari%C3%B1o,_Colombia_earthquake), kuru varēja just arī Popayan. Zemestrīces brīdī biju bankā, vienīgais ko pamanīju, ka durvis šūpojas, bet domāju ka ar galvu nav kaut kas kārtībā, tikai atgriežoties hostelī uzzināju ka tā bija zemestrīce 🙂

Vakarā kopā ar Spāni aizgājām uz mazu krodzinu, kur krodziniekam bija 7000 plašu liela kolekcija ar mūziku spānu valodā.

10.02.2013

Biju izdomājis, ka vajag aizdoties uz tuvumā esošo vulkānu, neņemot vērā hostela ieteikumu. Sanāca tā ka visu dienu pavadīju Popayan, jo nogulēju autobusu kas bija 5:30 no rīta.

11-12.02.2013

Divas dienas Cali. Dzīvoju pie hosta Sandra un neko prātīgu nesadarīju. Biju salsas galvaspilsētā, bet tā arī salsu nepadejoju.

13-14.02.2013

Divas dienas Armenia. Dzīvoju pie hosta Andres un neko prātīgu nesadarīju. Lija lietus, pilsēta arī nekāda. Bet varbūt es esmu tā pieradis pie pilsētām Dienvidamerikā, ka neko fotografēšanas vērta neatrodu. Turpināt lasīšanu “Dienvidamerika – Kolumbijas februāris – Kafija, zemestrīce, pārgājieni”