Laivu brauciens pa Irbes upi kopā ar Diždanci

Katru gadu dodos laivu braucienā. Sezonu sāku ar straujupes Amatas nobraucienu ap Lieldienām, bet laivu braucienu nagla ir tradicionālais TDA Diždancis un TDA Kalves laivu brauciens, kurš notiek jau tik sen, ka man pat bail sameloties nosaucot precīzu vecumu. Pēdējā laikā Kalves pulciņš, kas pievienojas šim braucienam arvien sarūk, bet Diždanča apgriezti proporcionāli pieaug – šogad brauca 24 DD un 0 Kalves biedri, bet otrie apsolīja laboties nākamgad, jo viņiem šis brauciens 2013.gadā ir jāorganizē.. 😉

Laika gaitā esam apbraukājuši ļoti daudzas upes, bet Irbes upi kaut kā bijām palaiduši garām, tāpēc šogad pēc ļoti īsām diskusijām un ātrā balsojuma nolēmām doties tieši Kurzemes jūrmalas upes virzienā.

Oriģinālais plāns bija šāds:

10. augusta vakarā 18:30 izbraucam no Rīgas. Esam Irbenē pēc 200km . Tālāk braucam līdz Irbenes radioteleskopam, kura tuvumā meklēsim, kur uzcelt teltis. Redzēsim arī Irbenes pamesto militāro pilsētiņu Zvjozdoska. 

11. augusta rītā dodamies uz Irbenes lokatoru ekskursijā. (kas negribēs varēs gulēt vai taisīt brokastis pārējiem) Varam paņemt gidu, kas pastāstīs par RT-32, kādiem mērķiem tas paredzēts un kādiem kalpojis padomju armijas laikos. Būs iespējams  uzkāpt antenas augštāvos līdz zemspoguļa kabīnei, redzēt skaisto dabas skatu un RT-16 no RT-32 augšējo stāvu ārējām platformām. Pēc tam sākam laivu braucienu pa Irbi. Cik tālu tiksim, tad jau redzēsim.

12. augustā turpinam laivu braucienu līdz pat Baltijas jūrai. Pie ietekas jūrā Irbes upe veido 2km garu smilšu strēli, kas ir viena no skaistākajām vietām maršrutā, turklāt, šeit vējā nav odu un mošku! Uzturieties šeit tikai pāris stundas un stress, kuru radījušas šis dieva “neradības” nomainīsies ar patiesu svētlaimi… Diemžēl ar auto šeit piebraukt ir apgrūtinoši un, no vides saudzēšanas viedokļa, nevēlami, tāpēc maršruta pabeigšanai jāatgriežas pie laipām, braucot 3km pret straumi, kas šeit nav liela un aizņems ne vairāk kā 40min, ja būsiet aizbraukuši līdz pašai iztekai.

Plāns izdevās gandrīz pilnībā. Lai gan internetā telšu vietas nebija atrodamas, paļāvāmies idejai, ka kaut kur jau teltis sacelsim. Ar šādu moto mums izdevās atrast ideālu teltsvietu, netālu no pamestas pirts ar baseinu tieši Irbes upes līkumiņā, smalkās un mīkstās kāpās, kur sagaidījām pārējos un ar dziesmām ģitāras pavadībā tuvojāmies nākamajam rītam.  Sestdienu sākām agri ar interesantu “lokatora” apskati, ko interesantu padarīja tieši mūsu gide, kas ar saviem stāstiem un runasveidu spēja atmodināt tikko cēlušos ekskursantus. Pirmajā dienā airēt gandrīz vispār neairējām, pārsvarā pārvietojoties lielā čupā un čilojot, un jau ap kādiem 18 bijām gatavi vakariņām un telšu vietas meklēšanai.
Straume bija ļoti liela, jo iepriekšējo nedēļu bija kārtīgi salijis, tāpēc arī otrajā dienā varējām turpināt neairēt un plūst uz jūru. Pēc krastiem izskatījās, ka ūdenslīmenis ir pacēlies vimaz par metru, un tas nozīmēja tikai to, ka atpakaļceļo no jūras būs jāpieliek kārtīgas pūles. Tā arī bija, beidzot varēja un arī vajadzēja arī uzairēt, jo tiklīdz nedaudz atpūties, tā straume tevi aiznesīs pāris metrus atpakaļ. Arī tikšanās punkts mums bija nevis 3km, bet visus 5km no jūras, tā kā plezīra braucienu noslēdzām ar kārtīgu sportiņu.

Šoreiz braucām ar kanoe laivām un labāko cenu un servisu mums piedāvāja Gints no Laivo.lv

Raksts tapa tāpēc, ka beidzot brīvdienas samontēju šo Laivu brauciena Video:


Pirmās dienas maršuts: Irbenes lokators – 5km līdz Irbes tiltam

Otrās dienas maršuts: 5km līdz Irbes tiltam – Jūra – Irbes tilts

Pielikumā arī dažas bildītes:

Tiekamies pēc gada!

Advertisements

Amatas Pavasaris

Tā nu šogad sanāca, ka Amatas krāčaino pavasari izdevās izbaudīt veselas 2 reizes. Pirmā reize iekrita Lieldienu brīvdienu sākumā (10.aprīlis), kad ūdens līmenis amatā bija vairāk kā 160 cm (mērot pie Melturu tilta), bet otrā reize iekrita pagājušajā svētdienā (19.aprīlī), kad ūdens vairs bija tikai nedaudz virs metra.

Pirmais brauciens bija nesalīdzināmi labāks vairāku iemeslu dēļ.

  • Pirmkārt jau straumes ātrums un viļņu augstums visu ceļu bija tāds, kā pēc nedēļas tikai dažās speciālās vietās.
  • Otrkārt, pirmajā braucienā laivā atradās 2 pusprofesionāļi, kas savu meistarību laivās, jeb raftos, bija slīpējuši braucot pa Kaukāza upēm plašajā Krievijā.
  • Treškārt, man bija pilnais hidrotērps, kas palīdz nesatraukties par šļakatām, vai ūdeni laivas dibenā.
  • Ceturtkārt, es nebiju šoferīts līdz ar to visu ceļu varēju sildīties pie pavasara laivotāju iecienītākā dzēriena Rīgas Melnā balzama.
  • Piektkārt, bija izveidota sacensību trase pie Zvārtas ieža, caur kuru varēja mēģināt izbraukt un īpaši neiespringstot arī izdevās izbraukt cauri lielākai daļai no uzstādītajiem 19 vārtiem, par ko prieks bija neviltots.

Bet tā kā kompānija ar Amatas pirmzemniekiem jau bija savākusies, viss bija noorganizēts, paspējām izvākties no Melnās Mājas vienā dienā un man atlika tikai pievienoties, tad arī nolēmu izbraukt vēlreiz šo upi.

Sajūtas pavisam citas, bet, protams, ka nenožēloju savu izvēli, jo pa Amatu izbraukt var tikai vienu nedēļu gadā.

Pievienoju arī bilde no pirmā brauciena, kā arī tuvākajā laikā jāparādās galerijai no otrā brauciena.

1. Cilvēku tik daudz, ka stāvvietā nebija pat, kur noparkoties.

2. Iesildīšanās ar Rīgas Melno Balzāmu

3.Visa 10.aprīļa grupiņa

4. Kolēģi ar interesantiem katamarāniem

5.Telefona nr., ko iedeva meitene no Valmieras, kas apsolīja mums Valmierā novadīt privāto meistarklasi ar vienvietīgajiem kajakiem, bet diemžēl pāris cipari no šī numura ir kaut kur pagaisuši. Pirmais ir 2 tālāk seko 8 vai 9, tad 392 un tad ir ļoti neskaidrs.. Pēdējie 2 cipari ir citā bildē, tos es zinu, tā kā reāli jāuzmin ir tikai 2. un 6.cipars un varam braukt uz Valmieru.. 😉

6. Cits laivotājs palicis bez pārinieces mēģina savaldīt savu laivu

7. Klusā daba

Fotogrāfs bija Mareks un pilnā galerija atrodas šajā saitā

Kā arī fotogalerija no LŪČ sacensībām.