Neskatoties uz to, ka ir jau aprīļa vidus, video ar ziemas skatiem joprojām ir aktuāli. Tas mani pamudināja samontēt atliklušo video no AdventureLab Lapzemes slēpošanas brauciena. Šoreiz braukājot ar Haraldu pa kalnu nedaudz paspēlējāmies ar GoPro un safilmējām skaistus skatus. Pieliku šobrīd savu aktuālāko un pozitīvāko dziemu One Way or Another un vdeo gatavs.
Birka: kalns
Lapzeme – distanču un kalnu slēpošana Ziemassvētkos aiz polārā loka. 2.daļa
AdventureLab organizētā Distanču slēpošanas brauciena uz Lapzemi Ziemassvētkos noslēdzošās dienas.
26.decembris
Sodien pirmo reizi bijam ieplanojusi doties uz Yllas izslaveto kalnu. Ta ka izmantojam jau iestradatu strategiju kalna dienas dalit uz pusem, tad pirmaja ture no 10-14 ar musu kopigam biletem pa kalnu braukajas Arturs ar Aneti, bet vakara mes ar Haraldu vinus nomainam. No rita varejam paguleties ilgak, bet ta ka dvīnjiem no rita uz kalnu pievienojas ari otrs Arturs, Liga un Daina, tad rosiba virtuvē un edamistaba bija tik liela, ka nacas vien celties ap 9 un piebiedroties brokastotajiem. Ap 9:30 buss bija pieladets jau 8 cilveku sastava un varejam pamāt atvadas caur aizsalušo logu.
Pasiem rits bija sacies tik laisks, ka uzmacas pavisam speciga doma to tadu ari turpinat un pec 3 kartigam dienam uz distancenem panemt atslodzes dienu. Bet, skatoties pulksteni, sanaca veselas 4h, kas ir lielaka dala no dienasgaismas sheit, ko vienkarsi izniekot laiskoties isti nebutu pratigi. Tapec pierunajam Aigu samazinat distanci un sakt ar mierigu 5km slepojumu. Uzliekot uz kartes atradam tikai 7nieku ar melno trasiti un musu iecinito nobraucienu beigas, kas beigas parvertas par visiem 10km. Bet laiks bija loti labs un pec melna kapiena ari saka slidet. Plus, sodien bija panemta lidz ari GoPro kamerina, lai beidzot iefilmetu lielo nobraucienu, ko pat varetu nemontet filma, bet ielikt to visu pilniba un laut ari citiem izbaudit skaisto dabu un to, kā slid Somija.
Uz 14 bijam kalna jau pilna ekipejuma un bijam gatavi iemeginat lielo (pec Somijas un Latvijas standartiem) 700+ metrigo kalnu Yllas, uz kura atrodas garakais nobrauciens Somija, kas stiepjas vairak ka 3km garuma.
Pa neapgaismotajam trasem varejam nobraukt tikai paris reizes, jo krēsla jau bija sasniegusi ari kalnu virsotnes. Lielakais izaicinajums izradijas noklusana kalna oktraja puse, kur atradas Gondolas pacelaji, kuros ir iespeja sasildities, sakartoties, paest, parunaties un sagatavoties nakamajam braucienam. Diemzel ierastais cels bija slegts, jo pacelajs, kas savienoja abas kalna puses stradaja tikai lidz 2pm. Tad nu nekas cits mums neatliek, ka merot vairak ka 600m horizontali un 100m vertikali ar kajam, ko izdarit ar slaloma zabakiem kajas un slepem par plecu nav nemaz tik viegli. Bet grutibas atmaksajas, jo otrā pusē pieejamas ne tikai ieprieks gaiditās gondolas, bet ari forshas izgaismotas sarkanas trasites vairak ka 2km garuma.Kajas gan par so nav priecigas, jo ieprieksejas dienas pieveiktie ~90 km ar distancenēm liek sevi manit. Noslēpojamies lidz pat vakara mainjas beigam. Turpinajamā ciema lielveikals ar bezmaksas wi-fi un varam atgriezties savos apartamentos uz karteja vakara aizvadisanu sildoties gan pie kamina, gan pirtinja, gan ari ar karstvina un groka dzerieniem.
27.decembris
Rits sakas ljoti optimistiski, jo soreiz bija musu karta iesakt dienu uz kalna un izslēpoties vel pa saulīti. No “slimniekiem” bija piecelies arī Juris, kas, lai gan lidz galam vel vesels nejusdamies, bija apnemibas pilns beidzot sakt baudit ziemas priekus. Specinosas brokastis un esam gatavi braukt, bet, jau atverot majas durvis, nakas secinat, ka pa nakti sniegs ir kartigi sasnidzis un ka joprojam tas turpina snigt. Attiram businu un jau pec paris minutem esam pie kalna, kur jau tā pakājē papildus sniegam jutama ari bieza migla un specigs vējš. Ta ka mums ir dienas bilete un nekadas iespejas uz refund vai ari mainu uz citu dienu pat neskatoties uz to, ka gondola un kalna otra puse ir aizslegta, nekas cits neatliek ka “atslabt un gut baudu” no ta, kas pieejams.
Maskas jauzvelk lidz pat brillēm, lai ne kripatinas no sejas nepaliktu tiešā putenja ietekme. Jauzliek papildus shale, lai vejs gar kaklu nesvilpo un tad jau var doties uz pacelaju. Celoties aizvien augstak, miglas biezums palielinas tapat ka ari veja atrums un kalna pasa augsha iespejas kaut ko saredzet ir minimalas. Dēlj veja un aukstuma nolemjam sadalit braucienus pa turem – 3 augsa, 3 leja un tad 15min kafejnica pie wi-fi.
Trases malas bija sapusts biezs puderis, kas nobraucienus padarija vel interesantakus. Redzet vareja tikai paris metrus un tapat nevareja saprast, cik biezs puderis ir sapusts un vai to vares saskelt ar slepem.
Driz jau ieradas ari otra maina, kur uz slepem pirmo reizi uzkapa ari Agris. Daina paradija paris kustibas kalna pakaje un palaidam Agri pa zilo trasiti. Ta ka diena vel bija tikai puse, bija doma doties maza distancu sleposanas apliti. Bet, pec garshigam krasni ceptam pusdienam un nepareizi sarekinatajiem kopigajiem km, nolemu iedot sev brivu vakaru. Haralds gan nebija apturams un devas nakts slepojuma viens pats un atgriezas majas ar 10km tuvak 100niekam kā man. Paspelejusi Sabotiera advancero versiju, tomer ari parejie jauniesi nolema izkusteties un 5ata gajam vakara pastaiga uz ezeru – 5km svaiga gaisa bija tiesi tas, kas vajadzigs pirms pirtinas un pedejas nakts Lapzeme.
28.decembris
Pēdējā diena. Otrs buss šodien bija ieplānojis apciemot Santa Klausu viņa rezidence netālu no Rovaniemi un tāpēc viņi jau no rīta bija sapakojusies un gatavi savu ceļu sākt 8h ātrāk. Pedejas kopīgās brokastis un īsas atvadas, jo tiksimies pirms pusnakts kaut kur netālu no Kemi un esam gatavi pēdējai dienai.
Sarēķinot kopējo distanci, atskārtu, ka līdz neoficiālajam mērķim 100niekam ar distanču slēpēm tomēr pietrūkst 14 nevis 8km, tāpēc nekāda atslodzes diena pat pirms garā mājupceļa. Atrodam skaistu trasīti, kuras pusi jau bijām slēpojuši, bet otru pusi rekomendēja Liga un Agris, kur tieši sanāk plānotā distance.
Pēc paris km, sasniedzam mūsu pagriezienu uz sarkano trasiti, bet nakas secinat, ka retraks pēc vakardienas puteņiem te vel nav paviesojies. Jau paspējam izņemt karti un sākt plānot jaunu marsutu, kā spožas gaismas un liela rūkoņa nāk leja no kalna. Kad secinām, ka tas ir retraks, kārtīgi nopriecājamies un esam atkal atpakaļ sava marsuta. Vienmēr ir pasakainai slēpot pirmajiem uzreiz pēc retraka, bet šoreiz trasīte kādus 2,5 km gāja tikai uz augšu un sniegs bija pārāk mīksts, lai slidsolis izdotos perfekts, tāpēc nācās kārtīgi pamocīties un nosvīst līdz tikām līdz augšai un iespējai izbaudīt pelnīto nobraucienu. Nobrauciens bija gan skaists, gan ātrs, bet tas atšķiras no iepriekš aprakstītā garā un stāvā nobrauciena, jo sheit bija jābrauc skaista slidsolī, kur spēks jāpieliek pavisam nedaudz un vairak ka 2km sanaca ar vidējo ātrumu zem 3min30/km. Apslēpojot musu loku, Endomondo radija, ka pietrukstas vel 500m, lai butu pavisam drosi, ka ari man shajas dienas izdevies pieveikt 100km. Tad nu maksligi nacas paslepot shurpu turpu lidz magiska robeza tika sasniegta.
Pedejas kopigas vakarinas, kur centamies maksimali izteret visus atlikusos produktus, mums radija 2 lielas pannas ar darzeniem, un Liga uzmeistaroja varen gardu mega lielo katlu ar lecho. Veseligi paredamies un, ka jau nakamas nakts soferisiem pienakas, devamies neliela diendusa.
Kartosanas iznaca ljoti erta, jo lielu devu no atvestas iedzives pirmais busins bija savacis jau no rita. Partiku gan lielaka dala bija parekinajusies prieks nedelas un pasi ari gandriz pusi no atvesta aizvedam majas, tapec joprojam pareiza un peciza somu un slepju iepozicinesana jumta kastē un aizmugure prasija laiku.
Atpakalcels. 28-29.decembris
Pa nakti jau vispar labi braucas, un cels bija tirs un gandriz bez masinam, tapec Kemi satiekot otru busu, uz shosejas abos spekratos uzlikam kruiza kontroli uz 100km/h (realajiem, nevis pec spidometra) un ripinajam uz Helsinkiem. Ar visu tradicionalo maldisanos, kamer atradam isto Viking Line terminali, tapat Katajanokan terminali nonacam krietni pirms pramis vel bija ienacis osta. Tad nu soferisiem bija iespeja pagulet aukstaja busa, pasazieriem iepazit Helsinku agro sestdienas ritu, ka ari sagaidit musu un vel vairakus pramjus ienakot osta. Atpakalcela musu gulvietas uz pramja preti baram vairs nav pirmas klases, jo netalu no mums skatuvi aiznem somu amatieru vokalisti, kas atdod sevi visu vietejai karaoke. Bet tas protams netrauce iekunoties gulammaisa un nokdauna pavadit visu celu lidz pat Tallinai.
Pirma pietura tuvakais Statoil, jo bijam precizi sarekinajusi, lai abi busi iebrauc Tallina jau uz rezervi. Uzpildam ari kafiju un hotdogus un esam gatavi doties uz pirmo pieturu Latvija – Hesburger Ainažos.
Raksta pirmā daļa:
Lapzeme – distanču slēpošana Ziemassvētkos
Lapzeme – distanču slēpošana Ziemassvētkos 1.daļa
Nu jau par tradiciju ir kluvis katrugadu braukt slepot uz Lapzemi – talu, talu ziemelos aiz polara loka. Soreiz atgriezamies sheit jau 6.gadu. Parasti Lapzemes brauciens notiek februara beigas, bet ta ka sogad Ziemassvetku dienas bija tik veiksmigi iekritusas darba dienas, kad panemot 2 atvalinajuma dienas vareja atpusties vairak par nedelju, tad nolemam, ka jabrauc tiesi Ziemassvetkos. 
Braucienu organize un grupu nokomplekte Piedzivojumu Darbnica AdventureLab, kuras sastava ka pedejie mohikani esam palikusi ar Haraldu. Soreiz atkal braucam ar 2 busiem, bet ta ka uz Ziemassvetku laiku lielas majinas bija aiznemtas, tad busos bija daudz brivas vietas, jo braucam 13 aktivas atputas cienitaji no 2 paaudzem. Viens buss izbrauca no Saldus, otrs no Jelgavas, Riga uznemusi savus pasazierus tiekamies Juglas Statoila piektienas nakti 2:30am un esam gatavi merot celu lidz Tallinai, kur A terminali 8am mus sagaida lielais Viking line kugis, lai aizvestu mus lidz Helsinkiem, no kurienes talak turpinasim celu lidz pat pasiem ziemeliem.
Cela kopa ar visam atputam pavadam nedaudz vairak ka 12h, un jau pirms pusnakts atrodam pastkastite aploksni ar uzrakstu AdventureLab, kur atrodas atslegas un ari norades uz musu meza majinu, kas bus musu majas visa brauciena laiku.
23. Decembris
Neskatoties uz to, ka vakar tikai ap pusnakti atraucam un vel paris h pavadijam kompanijas saliedesanas sarunas, sodien bija ieplanots celties laicigi, jo bija dzirdets, ka Lapzeme ar dienas gaismu Ziemassvetku perioda ir ta nabadzigi. Ieplanojam celties ap 9, bet modinatajus neuzlikam, jo tomer lavam organismam pasam izlemt cikos sakt kusteties pec gandriz diennakts pavaditas busina. Bet parsteidzosi, tik daudz atkopties nebija nepieciesams un jau ap 10am visi lenam saka list ara no savam istabinam. Kopigas brokastis pie liela galda, kur vietas pietika mums visiem 13 ar lielo auzu parslu putras katlu vidu un bijam gatavi doties uz centru, lai varetu dabut detalizetu sleposanas trasu karti un noskaidrot par parejam pieejamam aktivitatem.
Normalas bezmaksas kartes ar visam trasem neizdodas iegut, tad nu nakas skirties no 10 eur, ko uztveram par nodevu sim regionam.
Nocekojam ari pacelaju cenas un nolemam uz kalna doties tikai pec Ziemassvetkiem. Kalna gala musu grupa sadalas mazakas grupinas, un katrs atrod apliti savam velmem.
Musu grupina, ko citi nodeveja par A grupu, esam Haralds, Aiga un Andis, kas ieplanoja iesildities ar apmeram 15km apliti. Ta ka dienas lielako dalu bijam nomulajusies, tad ieplanojam marsutu, kur otrs puse ir pa izgaismotajam trasem. Temperatura ari bija nokritusies zem 20 gradiem, tapec pirms pasa starta vel domajam vai nepieciesamas virsjakas, vai pietiks ar sleposanas terpu. Jasaka, ka izdarijam pareizo izveli un apgerbamies silti, jo jau ar pirmajiem metriem gan kaju, gan roku videjie pirksti saka protestet pret lielo aukstumu, bet atcejamies vezesanas vingrinajumu, ar kura palidzibu izdevas siltumu aizgadat uz talakajam kermena periferijam. Distance jau prasijas nedaudz mazak jaku slanjus, bet to vareja kompeneset atvertu to lidz pusei.
Marsuts ari bija interesants, bet visu laiku nepameta sajuta, ka nepartraukti kapjam kalnam. Un sajutas soreiz nepievila, jo distances beigas musu kapienu apbalvoja ar vairak ka 2km nobraucienu, kur maksimalais atrums parsniedz 50km/h. Pirmo reizi ta kartigi nacas uzticeties somiem, jo atrums bija tik liels, ka isti no renes negribejas list ara, un likumos bija kartigi jaietupjas un jasasveras ka bobslejistiem.
Veiksmigi finisejusi ar tumsu, kas seit iestajas neparasti atri, jau sakot ar 14:30 un jau pec 3pm ir galigi tumss. Tapec vakars sanak ljoti gars un ir iespeja forsa kompanija atpusties vel ilgak.
24.decembris
Sodien, rekinoties ar gaismas un tumsas sadalijumu ieplanojam celties jau nedaudz pari 8am, lai varetu jau pec 9 sakt slepot. Ta ka gaisma saka paradities tikai ap 9:30, tad varejam mierigi kopa pabrokastot un sagatavoties gaidamajam parbraucienam. 
Sodien pec vakardienas 19.64km, bijam ieplanojusi nedaudz virs 25km. Sakam slepot 8 cilveku kompanija ar domu, ka pec 5km musu trijotne atdalisies un dosies apkart kalnam, lai savaktu savus ieplanotos km. Krustpunkta ari Arturs, kurs tikai pirms dienas bija pirmo reizi(pec loti daudziem gadiem) uzkapis uz slepem, nolema pievienoties garajam marshutam. Temperatura isaja laika, kamer saulite spideja, uzkapa lidz -16, kas prieks Lapzemes ir ideala sleposanas temperatura. Slideja labi un 28.15 km distanci izdevas pievaret 3h30, tapec ar visam pauzem izdevas tikt atpakal pirms vel saule bija norietejusi (ap 3pm) un bija pietiekami laika, lai paguletu diendusu un sagatavotos Ziemassvetku svetku vakarinam.
Galds bija klats ka labakajas svetku tradicijas ar 2 lieliem katliem pelekajiem zirniem, pilditam vistu kajinam un skovetiem kapostiem. Pec vakarinam ieradas ari Ziemassvetku vecitis ar davanu maisu un katram, noskaitot pantinu, tiek dota iespeja tikt pie mantinas. Neiztiek ari bez muzikaliem prieksnesumiem un kopigas dziedasanas gitaras pavadiba.
Pec svetku paresanas, balzama un kartstvina vieta atradas ari pirtinai un aukstam alum, kas vislabak garsoja pec iekrisanas kupena.
25.decembris
Ziemassvetku rits. Ka jau svetkos, sodien modinataju neliekam un palaujamies uz savu iekseju pulksteni. Rits ari iesakas ljoti laisks, un Aigas gatavota putra lika celties ari mums. No rita, planojot marsutu, nenama vera faktu, ka ta varetu but pedeja pilna diena uz distancu slepem, tapec karte skatijamies apliti, kas stiepjas vismaz 25km garuma. Sodien no A sastava Arturs atgriezas B sastava, kas sodien ari bija ieplanojusi vismaz 15km. Diemzel musu planota marsuta sakumu punktu tomer neizdevas atrast un tapec aizvedam B sastavu uz musu pirmas dienas sakuma punktu, kur lai tiktu uz majam naksies merot vismaz 18km. Pasi pa celam nomainijam planus un 25km marsuts pieauga lidz pat 28. Sodien temperatura bija noslidejusi zem -23 un pa nakti bija uzsnidzis svaigs sniedzins, ko Ziemassvetku rita neviens nebija notirijis, tapec isti neslideja. Pec pirmajiem 5km bija dilema saisinat distanci, bet tad nolemama turpinat mieriga pargajiena marsuta. Distances vidu Haralds musu leno tempu neiztureja un izveidoja savu A+ grupu un distanci veica aukstasiniga vientuliba. Turpinot neslidet un visu laiku kapjot kalna, pienaca tumsa, bet par laimi bijam tikusi lidz izgaismotajam trasem un par to vairs nebija jasatraucas. Pedeja pieturvieta, taupot siltumu teju bija jadzer ljoti atri un ar cimdiem, un maizites un atlikuso snikeru nacas apest jau gaita. Pedejos km atgriezamies pirmas dienas noslegumu posma ar lielo kritumu, kur 2km garuma var baudit garu un stindzinosi aukstu nobraucienu, kur atrums sasniedz pat 50km/h. Soreiz tik viegli to neizdevas pievaret, jo viena likuma tomer kajas nenoturejas risas un nacas uzmest paris kulenus. Slepes veselas, pasam nekas, atradu cepuri paris metru talak un var turpinat garo nobraucienu lidz galam. Finisha ari ilgi nebija jasalst, jo Haris bija piedzinis jau businu pie pasas trases. Aizbraucam vel uz veikalu, nopirkt kartinas un kaut ko ietwitot un varejam doties atpakal sakt gatavot vakrinas.
Vakara pirtina un Harija Potera filma pa tv un esam gatavi ritdienai.
NB! Ta ka bildes no si brauciena vel nav nokluvusas lidz iPadam, tad shaja raksta izmantoju bildes no 2010.gada Lapzemes brauciena uz Pyha-Luosto.
Raksta turpinājums:
Tūrists.lv - Mani ceļojumi un aktīvā atpūta 