Laivu brauciens pa Irbes upi kopā ar Diždanci

Katru gadu dodos laivu braucienā. Sezonu sāku ar straujupes Amatas nobraucienu ap Lieldienām, bet laivu braucienu nagla ir tradicionālais TDA Diždancis un TDA Kalves laivu brauciens, kurš notiek jau tik sen, ka man pat bail sameloties nosaucot precīzu vecumu. Pēdējā laikā Kalves pulciņš, kas pievienojas šim braucienam arvien sarūk, bet Diždanča apgriezti proporcionāli pieaug – šogad brauca 24 DD un 0 Kalves biedri, bet otrie apsolīja laboties nākamgad, jo viņiem šis brauciens 2013.gadā ir jāorganizē.. 😉

Laika gaitā esam apbraukājuši ļoti daudzas upes, bet Irbes upi kaut kā bijām palaiduši garām, tāpēc šogad pēc ļoti īsām diskusijām un ātrā balsojuma nolēmām doties tieši Kurzemes jūrmalas upes virzienā.

Oriģinālais plāns bija šāds:

10. augusta vakarā 18:30 izbraucam no Rīgas. Esam Irbenē pēc 200km . Tālāk braucam līdz Irbenes radioteleskopam, kura tuvumā meklēsim, kur uzcelt teltis. Redzēsim arī Irbenes pamesto militāro pilsētiņu Zvjozdoska. 

11. augusta rītā dodamies uz Irbenes lokatoru ekskursijā. (kas negribēs varēs gulēt vai taisīt brokastis pārējiem) Varam paņemt gidu, kas pastāstīs par RT-32, kādiem mērķiem tas paredzēts un kādiem kalpojis padomju armijas laikos. Būs iespējams  uzkāpt antenas augštāvos līdz zemspoguļa kabīnei, redzēt skaisto dabas skatu un RT-16 no RT-32 augšējo stāvu ārējām platformām. Pēc tam sākam laivu braucienu pa Irbi. Cik tālu tiksim, tad jau redzēsim.

12. augustā turpinam laivu braucienu līdz pat Baltijas jūrai. Pie ietekas jūrā Irbes upe veido 2km garu smilšu strēli, kas ir viena no skaistākajām vietām maršrutā, turklāt, šeit vējā nav odu un mošku! Uzturieties šeit tikai pāris stundas un stress, kuru radījušas šis dieva “neradības” nomainīsies ar patiesu svētlaimi… Diemžēl ar auto šeit piebraukt ir apgrūtinoši un, no vides saudzēšanas viedokļa, nevēlami, tāpēc maršruta pabeigšanai jāatgriežas pie laipām, braucot 3km pret straumi, kas šeit nav liela un aizņems ne vairāk kā 40min, ja būsiet aizbraukuši līdz pašai iztekai.

Plāns izdevās gandrīz pilnībā. Lai gan internetā telšu vietas nebija atrodamas, paļāvāmies idejai, ka kaut kur jau teltis sacelsim. Ar šādu moto mums izdevās atrast ideālu teltsvietu, netālu no pamestas pirts ar baseinu tieši Irbes upes līkumiņā, smalkās un mīkstās kāpās, kur sagaidījām pārējos un ar dziesmām ģitāras pavadībā tuvojāmies nākamajam rītam.  Sestdienu sākām agri ar interesantu “lokatora” apskati, ko interesantu padarīja tieši mūsu gide, kas ar saviem stāstiem un runasveidu spēja atmodināt tikko cēlušos ekskursantus. Pirmajā dienā airēt gandrīz vispār neairējām, pārsvarā pārvietojoties lielā čupā un čilojot, un jau ap kādiem 18 bijām gatavi vakariņām un telšu vietas meklēšanai.
Straume bija ļoti liela, jo iepriekšējo nedēļu bija kārtīgi salijis, tāpēc arī otrajā dienā varējām turpināt neairēt un plūst uz jūru. Pēc krastiem izskatījās, ka ūdenslīmenis ir pacēlies vimaz par metru, un tas nozīmēja tikai to, ka atpakaļceļo no jūras būs jāpieliek kārtīgas pūles. Tā arī bija, beidzot varēja un arī vajadzēja arī uzairēt, jo tiklīdz nedaudz atpūties, tā straume tevi aiznesīs pāris metrus atpakaļ. Arī tikšanās punkts mums bija nevis 3km, bet visus 5km no jūras, tā kā plezīra braucienu noslēdzām ar kārtīgu sportiņu.

Šoreiz braucām ar kanoe laivām un labāko cenu un servisu mums piedāvāja Gints no Laivo.lv

Raksts tapa tāpēc, ka beidzot brīvdienas samontēju šo Laivu brauciena Video:


Pirmās dienas maršuts: Irbenes lokators – 5km līdz Irbes tiltam

Otrās dienas maršuts: 5km līdz Irbes tiltam – Jūra – Irbes tilts

Pielikumā arī dažas bildītes:

Tiekamies pēc gada!

Advertisements

Pārgājiens Kolka Cool [video]

Nedēļas nogalē beidzot īstenoju jau vairākus gadus pa galvu spietojošu ideju, ka ir jāiet lielajā pārgājienā. Ik pa laikam esmu noskatījies, kā draugu kompānijas savācas un to izdara, bet vienmēr ir bijušas citas prioritātes, lai nepievienotos. Šogad pēc Santjāgo ceļa bilžu vakara sāku rīkoties un jau tajā pašā nedēļas nogalē izdevās mazo vienas dienas 21km pārgājienu starp Engures ezeru un jūras piekrasti. Tā kā vasarā nedēļas nogales ir uz izķeršanu, tad jau pēc Engures kalendārā tika atzīmēts Augusta vidus priekš lielā pārgājiena.

Pārgājiena dalībnieku kodols bija gatavs uzreiz, un neatkarīgi no pārējiem ceļa biedriem, pārgājiens notiktos, kas visu plānošanu padarīja vieglāku. Pēdējā dienā nomainījās arī pārgājiena meitene un bijām gatavi doties ceļā. Maršruts tika izvēlēts gar jūru un bravūrīgi nolemts, ka iesim no Kolkas uz Ventspili. Tā kā bija plānotas 2 pilnas dienas, tad 80km nemaz nelikās tik daudz, un, lai vēl vairāk sevi samānītu pirmajā dienā “ieplānojām” apmēram 54km un otrajai atstājām tādu nelielu kāju izlocīšanu.

Lai gan plānojām pēc iespējas mazāk mantas šim pārgājienam, tomēr sapakojot arī absolūto minimumu – telti, guļammaisus, paiku un ūdeni 2 dienām, dažas drēbes un citus izdzīvošanai nepieciešamos priekšmetus, tomēr somas svars kaut kā nemanot izauga gandrīz līdz 10kg, kas nav gluži optimālais pārgājienu svars. Klāt vēl nāca kāpu faktors un pretvējš visa ceļa garumā, līdz ar to vairākas reizes nācās pārskatīt pirmās dienas finišu.

Jau pirms tam bijām izpētījuši, ka nopietnākais šķērslis ir Irbes upes pārvarēšana, jo pārējās 4-5 upītes pa ceļam, ietekot jūrā, kaut kur smiltīs uzsūcas un pāri paliek tikai maza tērcīte. Sākuma doma bija atrast kādus laivotājus, kas ar laivu mūs varētu pārcelt pāri, bet tos neatrodot, nācās vien turpināt ceļu caur mežu līdz Campo laivu bāzei un nosacītam gājēju tiltiņam. Trošu tilts bija visnotaļ interesants, jo bija savu mūžu jau nokalpojis un pa vidu trūka vairāk dēļu nekā rūdītam hokejistam zobu, un arī atlikušie bija labi satrūdējuši, kas, ikreiz uz tiem uzkāpjot, tā normāli ieliecās.

Kopumā pirmajā dienā izdevās pievarēt “tikai” 37km un pēc smagās dienas bijām tik noguruši, ka spēka pietika tikai, lai uzceltu telti un noskatītos saulrietu Baltijas jūrā. Pat ugunskuram un laiskai skatīšanās liesmās nebija spēka. Ielīdām teltī, kur mums, līdznesamā svara taupības rezultātā, uz visiem bija tikai viens paklājiņš, un netipiski ātri priekš sestdienas arī atlūzām.

Otrā diena sākās ar lietu, ko varēja saklausīt jau naktī, un arī atskārsmi, ka iepriekšējās dienas pārgājiens ir atdzīvinājis ceļabiedra vecās traumas ar laterālo saiti priekšgalā, tāpēc otrā dienā maršruts bija pavisam īss. Aizklibojām līdz Miķeļbākai un tad jau devāmies uz šosejas pusi noķert kādu auto, kas mūs varētu aizvest atpakaļ uz Kolkas stāvlaukumu.

Bet ne jau noietajos km ir pārgājiena sāls, bet gan būšanai pie dabas foršā kompānijā – paldies Gatim, Guntaram un Martai par to!

Tā kā šoreiz centos limitēt nofilmētā materiāla apjomu, tad arī video no šī pārgājiena tapa netipiski ātri. Mūzika arī tika piemeklēta tikpat dzīvespriecīga kā viss pārgājiens.

Bildes no šī pārgājiena ir pieejamas AdventureLab Facebook lapā:
https://www.facebook.com/piedzivojumu.darbnica