Skotijas pārgājieni – garā nedēļas nogale Skotijas kalnos

Skotijas kalni jau kādu laiciņu stāvēja galvā, jo ziemeļu salās pēdēja laikā pabūts bieži, bet no Skotijas biju redzējis tikai Glāzgovu. Tur nedaudz pabiju vēl studentu gados vienā no fiksajiem un lētajiem braucieniem. Bija laiki, kad par 3 santīmiem (ieskaitot visus nodokļus) izlidojām Rīga-Glāzgova-Stokholma-Rīga 4 dienās. Šoreiz brauciens izdevās tikai nedaudz garāks, bet bija mērķtiecīga virzība uz kalniem pa taisno no lidostas.

Tā kā laiks bija ļoti ierobežots uzreiz devās Isle of Skye salas virzienā tālāk uz Ziemeļiem. Daži novērojumi.

  • Diezgan interesanti bija braukšana ar manuālo kārbu pa kreiso joslu sēžot labajā pusē, it sevišķi mini aplīšos un stāvlaukumos.
  • Skotijas laikaapstākļi kā jau Skotijā. Pietiekami daudz lietus un vējains, bet labāk neticēt prognozēm, kas rāda lietu nedēļas garumā, jo pat citreiz prasījās pēc saulesbrilēm.
  • Kaut arī Septembra vidus jau tuvojas tūrisma sezonas beigām, hosteļus un guesthouse atrast nav viegli, ja tās nerezervē laicīgi.
  • Der arī garās brīvdienās un pāris dienas Skotijas dabā, lai to sajustu un izbaudītu. Skotijā noteikti ir vērts atgriesties. Domājams tas varētu būt ātrāk nekā vēlāk.

Iespējams vēlāk aprakstu papildināšu ar to kā mums tur gāja, bet šobrīd varu padalīties ar īso video no fantastiskās Skotijas dabas.

 

Citas ziemeļu salas – Pārgājieni Fēru salās.

Advertisements

Trekings Fēru salās

Ja dodas uz Fēru salām, tad noteikti ir jādodas trekingā. Es pat teiktu, ka ja ir jādodas trekingā, tad jābrauc uz Fēru salām. Biju tur divas reizes iepriekšējā gadā un iemīlējos šajās salās un to magnēts mani rauj atpakaļ.

Es tikai ceru, ka Fēru salas tomēr neiepatiksies tik pat ļoti kā Lapzeme, ar kuru saslimu jau pirms 13 gadiem un joprojām katru gadu Lapzemes magnēts mani rauj atpakaļ.

Fēru salās augstākā virsotne Slættaratindur ir tikai 882m augsta, bet, lai līdz tai tiktu, ir jāpievar vismaz 500 vertikālie metri. Ja augustā viss bija zaļš un diezgan ātri tikām augšā, tad aprīļa vidū pus distance bija klāta ar dziļu sniegu. Sniegs nomaskēja arī iestaigātās takas un nācās rāpties offroadā, kas šo pārgājienu pārvērta īstā piedzīvojumā. Putenis un migla tam piešķīra vēl vairāk adrenalīna, kas rezultējās vēl lielākā priekā par virsotnes sasniegšanu. Un kā balvu dabas māte mums uzdāvināja 5min, kad mākoņi paklīda un pavērās zilas debesis ar fantastiskiem zaļibaltiem kalniem. Endomondo var skaisti redzēt, ka kāpiens ir diezgan vienmērīgs un nav arī tik stāvs, lai arī no apakšas, skatoties uz virsotni, tā neizskatās.

Kā vēl vienu must trekingā Fēru salās varu minēt lidojošo ezeru Sørvágsvatn, kas karājas uz klints malas un ar skaistu ūdenskritumu iekrīt okeānā. Šis ir viegls pārgājiens, tikai beigās ir nedaudz jāpakāpj, lai tiktu līdz klints malai un šo ezeru apskatītu gandrīz no putna lidojuma. Auto var ērti atstāt pie veikaliņa un viss kopā aizņēma ap 3h. Šī pārgājiena maršruts.

Dodoties uz Fēru salām īpaša uzmanība ir jāpievērš apģērbam, jo laika apstākļi ir ļoti mainīgi. Te ir iespēja pārbaudīt lietus jakas mitrumizturību un pārliecināties, ka ne vienmēr mm, kas rakstīti uz jakas var ticēt. Otra, ne mazāk svarīgā, ekipējuma daļa ir labi pārgājiena zābaki, un vēlams, lai tie ne tikai labi izskatītos, bet arī būtu GoroTex vai līdzīga materiāla.

Ar nepacietību gaidu pavasari, kad atkal varēšu izbaudīt Fēru salas. Interese par šīm salām aizvien vairāk pieaug un  AdventureLab  parūpēsies, lai visiem trekinga piekritējiem būtu iespēja izbaudīt vienas no skaistākajām salām pasaulē, kā to atzīmē arī National Geographic.

Ko citi raksta par Fēru salām?

TOP 10 vietas Fēru salās.

Fēru salas – putnu vērotāju paradīze okeāna vidū

Fēru (vai Farēru) salas, kas atrodas pašā Atlanijas vidū, tieši Golfa straumes ceļā un vismaz 300 km no tuvākās cietzemes, pēc National Geografic veiktās aptaujas, atzītas par vienu no 5 pasaules autentiskākajām un neskartākajām salu grupām. Kā gan citādi, ja te ir tikai 50 000 iedzīvotāju, regulāri kursē tikai viens prāmis un pāris nelielu lidmašīnu dienā, bet ir pašiem savs parlaments, sava nauda un pastmarkas. Salās joprojām tiek piekoptas vaļu medības, un tās spītīgi turas ārpus ES. Un zāle te zaļāka nekā citur, un stāvi kalni izaug tieši no jūras… Salu galvaspilsēta Torshavna ir izstaigājama stundas laikā, bet ne jau pilsētā meklējama šo salu pievilcība! Nolsojas salas goda vārtu arka, kas veidota no vaļa žokļiem. Vogaras salas ainaviskā rietumu piekraste ar milzīgas haizivs spurai līdzīgo Tinholmuras saliņu un Gasadaluras ciems noslēgtā ielejā ar ūdenskritumu, kas iekrīt tieši jūrā, un vienīgais sauszemes ceļš uz to iet cauri nesen izcirstam tunelim. Ļoti augstās un stāvās jūras krasta klintis pie Vestmannas ciema iespējams apskatīt, tikai izbraucot ar kuģīti.

Japāna – uzkāpt Fudži vulkānā

Šīs vasaras lielākais ceļojums bija uz Japānu, kur 16 dienās mēģinājām izskriet cauri (izbraukāt ar vilcienu) un pēc iespējas vairāk iepazīties ar šo gana eksotisko valsti. Kā vienu no savām must-see vietām ieplānojām tieši Fuji vulkānu un mērķis bija tikai viens – uzkāpt līdz pašai augšai. Sākām ļoti laicīgi 5am, lai paspētu tikt līdz augšai, kamēr vēl mākoņi paspēj aizsegt skaistos skatus. Kā mums tas izdevās? Par to arī šis īsais video:

Pārgājiens Kolka Cool [video]

Nedēļas nogalē beidzot īstenoju jau vairākus gadus pa galvu spietojošu ideju, ka ir jāiet lielajā pārgājienā. Ik pa laikam esmu noskatījies, kā draugu kompānijas savācas un to izdara, bet vienmēr ir bijušas citas prioritātes, lai nepievienotos. Šogad pēc Santjāgo ceļa bilžu vakara sāku rīkoties un jau tajā pašā nedēļas nogalē izdevās mazo vienas dienas 21km pārgājienu starp Engures ezeru un jūras piekrasti. Tā kā vasarā nedēļas nogales ir uz izķeršanu, tad jau pēc Engures kalendārā tika atzīmēts Augusta vidus priekš lielā pārgājiena.

Pārgājiena dalībnieku kodols bija gatavs uzreiz, un neatkarīgi no pārējiem ceļa biedriem, pārgājiens notiktos, kas visu plānošanu padarīja vieglāku. Pēdējā dienā nomainījās arī pārgājiena meitene un bijām gatavi doties ceļā. Maršruts tika izvēlēts gar jūru un bravūrīgi nolemts, ka iesim no Kolkas uz Ventspili. Tā kā bija plānotas 2 pilnas dienas, tad 80km nemaz nelikās tik daudz, un, lai vēl vairāk sevi samānītu pirmajā dienā “ieplānojām” apmēram 54km un otrajai atstājām tādu nelielu kāju izlocīšanu.

Lai gan plānojām pēc iespējas mazāk mantas šim pārgājienam, tomēr sapakojot arī absolūto minimumu – telti, guļammaisus, paiku un ūdeni 2 dienām, dažas drēbes un citus izdzīvošanai nepieciešamos priekšmetus, tomēr somas svars kaut kā nemanot izauga gandrīz līdz 10kg, kas nav gluži optimālais pārgājienu svars. Klāt vēl nāca kāpu faktors un pretvējš visa ceļa garumā, līdz ar to vairākas reizes nācās pārskatīt pirmās dienas finišu.

Jau pirms tam bijām izpētījuši, ka nopietnākais šķērslis ir Irbes upes pārvarēšana, jo pārējās 4-5 upītes pa ceļam, ietekot jūrā, kaut kur smiltīs uzsūcas un pāri paliek tikai maza tērcīte. Sākuma doma bija atrast kādus laivotājus, kas ar laivu mūs varētu pārcelt pāri, bet tos neatrodot, nācās vien turpināt ceļu caur mežu līdz Campo laivu bāzei un nosacītam gājēju tiltiņam. Trošu tilts bija visnotaļ interesants, jo bija savu mūžu jau nokalpojis un pa vidu trūka vairāk dēļu nekā rūdītam hokejistam zobu, un arī atlikušie bija labi satrūdējuši, kas, ikreiz uz tiem uzkāpjot, tā normāli ieliecās.

Kopumā pirmajā dienā izdevās pievarēt “tikai” 37km un pēc smagās dienas bijām tik noguruši, ka spēka pietika tikai, lai uzceltu telti un noskatītos saulrietu Baltijas jūrā. Pat ugunskuram un laiskai skatīšanās liesmās nebija spēka. Ielīdām teltī, kur mums, līdznesamā svara taupības rezultātā, uz visiem bija tikai viens paklājiņš, un netipiski ātri priekš sestdienas arī atlūzām.

Otrā diena sākās ar lietu, ko varēja saklausīt jau naktī, un arī atskārsmi, ka iepriekšējās dienas pārgājiens ir atdzīvinājis ceļabiedra vecās traumas ar laterālo saiti priekšgalā, tāpēc otrā dienā maršruts bija pavisam īss. Aizklibojām līdz Miķeļbākai un tad jau devāmies uz šosejas pusi noķert kādu auto, kas mūs varētu aizvest atpakaļ uz Kolkas stāvlaukumu.

Bet ne jau noietajos km ir pārgājiena sāls, bet gan būšanai pie dabas foršā kompānijā – paldies Gatim, Guntaram un Martai par to!

Tā kā šoreiz centos limitēt nofilmētā materiāla apjomu, tad arī video no šī pārgājiena tapa netipiski ātri. Mūzika arī tika piemeklēta tikpat dzīvespriecīga kā viss pārgājiens.

Bildes no šī pārgājiena ir pieejamas AdventureLab Facebook lapā:
https://www.facebook.com/piedzivojumu.darbnica