Ja ziema nenāk pie slēpotāja, tad slēpotājs dodas pie ziemas. Aiz polārā loka Yllas slēpošanas paradīzē sniega netrūkst un tur gaida distanču slēpošana perfektās nebeidzamās trasēs. Jau 16.gadu nedēļu pavadīsim Lapzemē aiz polārā loka. Tā ir nedēļa, kas pavadīta īstā ziemā pašos ziemeļos. Distanču slēpošana Lapzemē perfektās nebeidzamās trasēs. Paķer līdz arī snowu, jo turpat netālu ir lielisks kalns. Plānojam arī vienu dienu izbraukāt mazās kalnu fat-bike trasītes.
Februārī bija pienākusi kārta iepazīties ar Norvēģijas distanču slēpošanas trasītēm. Man pievienojās arī citi aktīvisti no AdventureLab komandas. Norge nelika vilties un tāpēc arī 2021.gada janvārī ir plāns doties uz Norvēģiju un izslēpoties jau nākamajā līmenī distanču slēpošanā.
Parasta otrdiena Norvēģijas vidienē.
Gol reģionā kopā vairāk kā 1000km distanču slēpošanas trases ap 1000 metriem virs jūras līmeņa. Un tas viss tikai mums #DistančuSlēpošana
Ko par distanču slēpošanu Norvēģijā saka AdventureLab?
Jaunajā slēpošanas sezonā AdventureLab turpinās apgūt jaunas distanču slēpošanas teritorijas un aicina pievienoties braucienā uz Norvēģijas slēpošanas paradīzi.
Norvēģijā distanču slēpošanas trašu ir vairāk kā ceļu un ne velti ir teiciens, ka norvēģi piedzimst jau ar slēpēm kājās. Mūsu šī gada galamērķis ir Hallingdal reģions, Golsfjellet apvidus. Hallingdal reģionā izveidotas un speciāli sagatavotas distanču trases vairāk par 2000 km garumā. Trases paredzētas slēpotājiem ar dažādiem sagatavotības līmeņiem (zaļas, zilas, sarkanas un melnas). Iesācējiem tā ir lieliska iespēja pilnveidot prasmes lieliski sagatavotās trasēs, bet pieredzējušiem slēpotājiem – pārbaudīt savas spējas. Slēpošanas kalni gaida arī kalnu slēpotājus un snowbordistus. Kā ierasts, lieliska iespēja apvienot abas aktivitātes. Tāpat tur pieejamas daudz dažādu citu izklaides iespēju (suņu safari, sniega moču izbraucieni u.c.)
Slēpošanas apvidus atrodas ~1000 m v.j.l. un tas ir lielisks priekšnosacījums veselīgai, aktīvai un estētiskai ziemas atpūtai!
Brīvdienās ļoti sakārojās paslēpot. Izdevās atrast sniegu te pat Latvijā. Bija gan jāaizbrauc līdz Vecpiebalgai, bet bija tā vērts. Iepazināmies arī ar Vanagkalns Raimondu. Drusciņ jau bija jūtams svaiga sniegas trūkums, bet vieta ļoti skaista un kad uzsnigs jaunais sniegs (varbūt tikai nākamgad) tad noteikti jāatgriežās Vanagkalnā.
Kopš Pasta salas atjaunošanas jelgavniekiem tika solīta distanču slēpošanas trase un beidzot tas ir noticis. Šonedēļ trase tika iezīmēta arī dabā un šodien (24.janvārī) bija vēlme to notestēt pirms nākamās nedēļas solītajiem plusiem. Kopumā trase bija ļoti ok, ja neskaita trases sākumu, kur traktori, stumdot sniegu priekš ledus skulptūru pasākuma, to bija kārtīgi nopostījuši. Līdz ar to trasē veidojas kāds 15 metru pārrāvums, kas ir jāveic pa lieliem kunkuļiem.
Kopējais apļa garums ir 750m un pirmajā reizē tās “virāžas” un loki izskatījās smieklīgi, bet pēc pāris apļiem jau var pierast. Pēc iepriekšējās nakts ballītes jauda nebija tik cik vēlētos, bet 10km diezgan īsā laikā varēja arī savākt. Bijām trijatā un vēlāk pievienojās vēl viens šļūkātājs, kas izmantoja citu loku, kur ievilkusies špūrīte (dabiska) klasikai.
Kopumā esmu ļoti priecīgs, ka Jelgavā beidzot ir normāla vieta, kur var paslēpot arī slidsolī. Jāsagaida tikai nākamais sniegs un jāiet slēpot!
Pielikumā vēl bildīte no Endomondo ar apļa izskatu, kā arī trases veidošanas video no Jelgavas vēstneša.
Šī ziema joprojām nevēlas atkāpties un, bet man ar to tā pat nepietiek un kā jau katru gadu arī šogad mazu daļiņu no ziemas pārlaižu nevis siltajās zemēs, bet Lapzemē aiz polārā loka. Šajā sezonā Lapzemi izdevās apciemot pat 2 reizes – Ziemassvētkos un pavisam nesen Marta sākumā.
Abus šos braucienus organizēju ar AdventureLab komandu un mūsu biedrības draugiem pievienojās arī jaunas sejas. Kārtīgi izslēpojāmies gan ar distancenēm, gan arī Yllas kalnā ar snowboardu un slaloma slēpēm, vakaros atpūtāmies pirtiņā un mierinājām sagurušos muskuļus ar kontrastprocedūrām sniega kupenās un vienkārši pavadījām perfektu atvaļinājumu Ziemas paradīzē Lapzemē.
Brīvdienās samontēju arī Distanču slēpošanas video no Marta brauciena, bet rindā vēl gaida kalnu slēpošana. Brauciena bilžu galerija jau publicēta Adventure Lab Facebook lapā, kā arī dažas pievienoju zemāk..
Lapzemes distanču slēpošanas brauciena bildes.
Yllas, Lapland, Finland
AdventureLab organizētā Distanču slēpošanas brauciena uz Lapzemi Ziemassvētkos noslēdzošās dienas.
26.decembris
Sodien pirmo reizi bijam ieplanojusi doties uz Yllas izslaveto kalnu. Ta ka izmantojam jau iestradatu strategiju kalna dienas dalit uz pusem, tad pirmaja ture no 10-14 ar musu kopigam biletem pa kalnu braukajas Arturs ar Aneti, bet vakara mes ar Haraldu vinus nomainam. No rita varejam paguleties ilgak, bet ta ka dvīnjiem no rita uz kalnu pievienojas ari otrs Arturs, Liga un Daina, tad rosiba virtuvē un edamistaba bija tik liela, ka nacas vien celties ap 9 un piebiedroties brokastotajiem. Ap 9:30 buss bija pieladets jau 8 cilveku sastava un varejam pamāt atvadas caur aizsalušo logu.
Pasiem rits bija sacies tik laisks, ka uzmacas pavisam speciga doma to tadu ari turpinat un pec 3 kartigam dienam uz distancenem panemt atslodzes dienu. Bet, skatoties pulksteni, sanaca veselas 4h, kas ir lielaka dala no dienasgaismas sheit, ko vienkarsi izniekot laiskoties isti nebutu pratigi. Tapec pierunajam Aigu samazinat distanci un sakt ar mierigu 5km slepojumu. Uzliekot uz kartes atradam tikai 7nieku ar melno trasiti un musu iecinito nobraucienu beigas, kas beigas parvertas par visiem 10km. Bet laiks bija loti labs un pec melna kapiena ari saka slidet. Plus, sodien bija panemta lidz ari GoPro kamerina, lai beidzot iefilmetu lielo nobraucienu, ko pat varetu nemontet filma, bet ielikt to visu pilniba un laut ari citiem izbaudit skaisto dabu un to, kā slid Somija.
Uz 14 bijam kalna jau pilna ekipejuma un bijam gatavi iemeginat lielo (pec Somijas un Latvijas standartiem) 700+ metrigo kalnu Yllas, uz kura atrodas garakais nobrauciens Somija, kas stiepjas vairak ka 3km garuma.
Pa neapgaismotajam trasem varejam nobraukt tikai paris reizes, jo krēsla jau bija sasniegusi ari kalnu virsotnes. Lielakais izaicinajums izradijas noklusana kalna oktraja puse, kur atradas Gondolas pacelaji, kuros ir iespeja sasildities, sakartoties, paest, parunaties un sagatavoties nakamajam braucienam. Diemzel ierastais cels bija slegts, jo pacelajs, kas savienoja abas kalna puses stradaja tikai lidz 2pm. Tad nu nekas cits mums neatliek, ka merot vairak ka 600m horizontali un 100m vertikali ar kajam, ko izdarit ar slaloma zabakiem kajas un slepem par plecu nav nemaz tik viegli. Bet grutibas atmaksajas, jo otrā pusē pieejamas ne tikai ieprieks gaiditās gondolas, bet ari forshas izgaismotas sarkanas trasites vairak ka 2km garuma.
Kajas gan par so nav priecigas, jo ieprieksejas dienas pieveiktie ~90 km ar distancenēm liek sevi manit. Noslēpojamies lidz pat vakara mainjas beigam. Turpinajamā ciema lielveikals ar bezmaksas wi-fi un varam atgriezties savos apartamentos uz karteja vakara aizvadisanu sildoties gan pie kamina, gan pirtinja, gan ari ar karstvina un groka dzerieniem.
AdventureLab komanda Andis un Haralds
27.decembris
Rits sakas ljoti optimistiski, jo soreiz bija musu karta iesakt dienu uz kalna un izslēpoties vel pa saulīti. No “slimniekiem” bija piecelies arī Juris, kas, lai gan lidz galam vel vesels nejusdamies, bija apnemibas pilns beidzot sakt baudit ziemas priekus. Specinosas brokastis un esam gatavi braukt, bet, jau atverot majas durvis, nakas secinat, ka pa nakti sniegs ir kartigi sasnidzis un ka joprojam tas turpina snigt. Attiram businu un jau pec paris minutem esam pie kalna, kur jau tā pakājē papildus sniegam jutama ari bieza migla un specigs vējš. Ta ka mums ir dienas bilete un nekadas iespejas uz refund vai ari mainu uz citu dienu pat neskatoties uz to, ka gondola un kalna otra puse ir aizslegta, nekas cits neatliek ka “atslabt un gut baudu” no ta, kas pieejams.
Maskas jauzvelk lidz pat brillēm, lai ne kripatinas no sejas nepaliktu tiešā putenja ietekme. Jauzliek papildus shale, lai vejs gar kaklu nesvilpo un tad jau var doties uz pacelaju. Celoties aizvien augstak, miglas biezums palielinas tapat ka ari veja atrums un kalna pasa augsha iespejas kaut ko saredzet ir minimalas. Dēlj veja un aukstuma nolemjam sadalit braucienus pa turem – 3 augsa, 3 leja un tad 15min kafejnica pie wi-fi.
Krusttēvs priecīgs ticis uz lielā kalna
Trases malas bija sapusts biezs puderis, kas nobraucienus padarija vel interesantakus. Redzet vareja tikai paris metrus un tapat nevareja saprast, cik biezs puderis ir sapusts un vai to vares saskelt ar slepem.
Driz jau ieradas ari otra maina, kur uz slepem pirmo reizi uzkapa ari Agris. Daina paradija paris kustibas kalna pakaje un palaidam Agri pa zilo trasiti. Ta ka diena vel bija tikai puse, bija doma doties maza distancu sleposanas apliti. Bet, pec garshigam krasni ceptam pusdienam un nepareizi sarekinatajiem kopigajiem km, nolemu iedot sev brivu vakaru. Haralds gan nebija apturams un devas nakts slepojuma viens pats un atgriezas majas ar 10km tuvak 100niekam kā man. Paspelejusi Sabotiera advancero versiju, tomer ari parejie jauniesi nolema izkusteties un 5ata gajam vakara pastaiga uz ezeru – 5km svaiga gaisa bija tiesi tas, kas vajadzigs pirms pirtinas un pedejas nakts Lapzeme.
28.decembris
Pēdējā diena. Otrs buss šodien bija ieplānojis apciemot Santa Klausu viņa rezidence netālu no Rovaniemi un tāpēc viņi jau no rīta bija sapakojusies un gatavi savu ceļu sākt 8h ātrāk. Pedejas kopīgās brokastis un īsas atvadas, jo tiksimies pirms pusnakts kaut kur netālu no Kemi un esam gatavi pēdējai dienai.
Sarēķinot kopējo distanci, atskārtu, ka līdz neoficiālajam mērķim 100niekam ar distanču slēpēm tomēr pietrūkst 14 nevis 8km, tāpēc nekāda atslodzes diena pat pirms garā mājupceļa. Atrodam skaistu trasīti, kuras pusi jau bijām slēpojuši, bet otru pusi rekomendēja Liga un Agris, kur tieši sanāk plānotā distance. Pēc paris km, sasniedzam mūsu pagriezienu uz sarkano trasiti, bet nakas secinat, ka retraks pēc vakardienas puteņiem te vel nav paviesojies. Jau paspējam izņemt karti un sākt plānot jaunu marsutu, kā spožas gaismas un liela rūkoņa nāk leja no kalna. Kad secinām, ka tas ir retraks, kārtīgi nopriecājamies un esam atkal atpakaļ sava marsuta. Vienmēr ir pasakainai slēpot pirmajiem uzreiz pēc retraka, bet šoreiz trasīte kādus 2,5 km gāja tikai uz augšu un sniegs bija pārāk mīksts, lai slidsolis izdotos perfekts, tāpēc nācās kārtīgi pamocīties un nosvīst līdz tikām līdz augšai un iespējai izbaudīt pelnīto nobraucienu. Nobrauciens bija gan skaists, gan ātrs, bet tas atšķiras no iepriekš aprakstītā garā un stāvā nobrauciena, jo sheit bija jābrauc skaista slidsolī, kur spēks jāpieliek pavisam nedaudz un vairak ka 2km sanaca ar vidējo ātrumu zem 3min30/km. Apslēpojot musu loku, Endomondo radija, ka pietrukstas vel 500m, lai butu pavisam drosi, ka ari man shajas dienas izdevies pieveikt 100km. Tad nu maksligi nacas paslepot shurpu turpu lidz magiska robeza tika sasniegta.
Pedejas kopigas vakarinas, kur centamies maksimali izteret visus atlikusos produktus, mums radija 2 lielas pannas ar darzeniem, un Liga uzmeistaroja varen gardu mega lielo katlu ar lecho. Veseligi paredamies un, ka jau nakamas nakts soferisiem pienakas, devamies neliela diendusa.
Kartosanas iznaca ljoti erta, jo lielu devu no atvestas iedzives pirmais busins bija savacis jau no rita. Partiku gan lielaka dala bija parekinajusies prieks nedelas un pasi ari gandriz pusi no atvesta aizvedam majas, tapec joprojam pareiza un peciza somu un slepju iepozicinesana jumta kastē un aizmugure prasija laiku.
Mūsu uzticamie braucamie. Abi 2012.gada izlaidums
Atpakalcels. 28-29.decembris
Pa nakti jau vispar labi braucas, un cels bija tirs un gandriz bez masinam, tapec Kemi satiekot otru busu, uz shosejas abos spekratos uzlikam kruiza kontroli uz 100km/h (realajiem, nevis pec spidometra) un ripinajam uz Helsinkiem. Ar visu tradicionalo maldisanos, kamer atradam isto Viking Line terminali, tapat Katajanokan terminali nonacam krietni pirms pramis vel bija ienacis osta. Tad nu soferisiem bija iespeja pagulet aukstaja busa, pasazieriem iepazit Helsinku agro sestdienas ritu, ka ari sagaidit musu un vel vairakus pramjus ienakot osta. Atpakalcela musu gulvietas uz pramja preti baram vairs nav pirmas klases, jo netalu no mums skatuvi aiznem somu amatieru vokalisti, kas atdod sevi visu vietejai karaoke. Bet tas protams netrauce iekunoties gulammaisa un nokdauna pavadit visu celu lidz pat Tallinai.
Pirma pietura tuvakais Statoil, jo bijam precizi sarekinajusi, lai abi busi iebrauc Tallina jau uz rezervi. Uzpildam ari kafiju un hotdogus un esam gatavi doties uz pirmo pieturu Latvija – Hesburger Ainažos.
Tūrists.lv - Mani ceļojumi un aktīvā atpūta 