Tūrists.lv – Mani ceļojumi un aktīvā atpūta
Tūrists stāsta par ceļojumiem, aktīvu atpūtu, Jelgavu un visu pārējo, kas apkārt
Turpinājums. Pirms lasi šo, izlasi arī:
#Kirgizstānas piedzīvojums 1.daļa (pirmās 4 dienas)
#Kirgizstānas piedzīvojums 2.daļa (4.-6.diena)
#Kirgizstānas piedzīvojums 3.daļa (7.-8.diena)
#Day9 13.jūlijs AlaKol(Ala-Kul) lieliskais ezers
Videobloga diena
13.julijs 1.videoblogs Gatis from Turists on Vimeo.
13.julijs 2.videoblogs Guntars from Turists on Vimeo.
Turpināt lasīšanu “#Kirgizstānas piedzīvojums 4.daļa (9-10.diena)”
Turpinām, pirms lasi šo, izlasi arī:
#Kirgizstānas piedzīvojums 1.daļa (pirmās 4 dienas)
#Kirgizstānas piedzīvojums 2.daļa (4.-6.diena)
#Day7 – 11.jūlijs (Viesautors Guntars izpaudās)
Lielisks rīts! Mīksta gulta, aromātisks gaiss. Pēc vakardienas dušas tīrais un smaržojošais ķermenis izbauda katru svaigās gultasveļas šķiedru, saldā miega riecieniņu.. civilizācija? Tomēr ne – ne jau šis rīts, ne šis ceļojums. Atveram acis – jurta – liela vilnas telts ar apaļu, restotu jumta logu pašā spicē, ko vietējā kirgīzu tauta ir ieaudusi savas valsts karogā. Turpat blakām vēl četri brāļi gulētāji negribīgi rušinās ārā no tik ļoti gardā miega.
Pārklimperējot par slieksni caur sīkajām jurtas durtiņām, izveļamies pagalmā, kur zem Saules pielietas nojumes ir apaļš galdiņš un lotosa pozā mūs jau gaida līdz šim gardākās brokastis – mannā putra ar sviestu, ola ar šķiņķi un dārzeņiem, tēja/kafija ar cepumiem desertā.
Rīts ir ieskāts pietiekami agri – līdz 9:00 (6:00 pēc Rīgas laika) esam ieturējuši brokastis, savākuši izmazgātās izžuvušās drēbes, atrisinājuši savus privātās higiēnas jautājumus. Esam gatavi vākt izejmateriālu (pārtiku, degvielu) nu jau savam otrajam kalnu pārgājienam.
Lielveikals Karakolas pilsētā nav bieža parādība – šī tauta joprojām zina uz kurieni pēc kā jāiet. Pēc 1/2stundas izmeklēšanas, vietējo aptaujāšanas, aptieku apskates, esam uzgājuši kaut ko līdzīgu 1x Maximai.. Laikam jau nav nekas dižs – viss, kas ir, ir tikai vienā variantā, bet toties vienuviet – mums pietiekoši saprotams, un neviens pārtikas gādātājs neiebilst, ka būtu jāmeklē, kas iespaidīgāks. Arī vajadzīgās pārtikas saraksts šoreiz jau liekas pašsaprotams un automātisks.. Tas, ko piemetinām klāt ir šķīstošā kafija, turpat uz kārā zoba uzliekam pa vietējās izcelsmes saldējumam – labs padomju laika parauga eksemplārs. Vēl viena lieta, kas šai rīta cēlienā obligāti jāizdara – jāiegādā cepure, ko uz karstām pēdām arī daru. Jau no Latvijas izbraucot padomā bija īsta kalnu cepure, ar nacionālu piesitienu, tādēļ Anda ieteiktais suvenīru veikaliņš ir vieta ar ko sākt. Noskatu vienu lielisku paraugu – ausaine ar tūtu pakausī – izskatās vienkārši iespaidīgi, bet mana izmēra nav. Noskaidroju, kur tāda varētu būt – sameklēju, bet uzzinu, ka tā gluži nav nacionāla, turklāt viņiem tādas nav. Paliku pie “Kalpaka” – tas te vietējs bez gala, jau vairākiem vīriešiem tādu uz galvas biju redzējis un nodomājis, ka “lūk tādu toč es neņemšu”. Rezultātā sanāca vairāk nacionāla cepure ar kalnu piesitienu, bet neko sliktu nevar teikt – baltā aitas vilna godam pildīja funkciju – sargāja manu skūto galvu, gan no saules, gan lietus, gan aukstuma, nesutināja un ātri žuva.
Turpināt lasīšanu “#Kirgizstānas piedzīvojums 3.daļa (7.-8.diena)”
Turpinām, pirms lasi šo, izlasi #Kirgizstānas piedzīvojums 1.daļa (pirmās 4 dienas)
#Day4 8.jūlijs (šajā dienā noslinkojām ar rakstīšanu, tāpēc tikai buletpunkti un bildes)
#Day5 9.jūlijs (Bloga viesautors Zanda)
Mostamies ar kalnu upes un zirgu skanam(izradas musu telsu vieta ir ari vietejo zirgu ganibu lauks). Sodien jau visi jutam vakardienas kapsanas sekas uz savam kajam un dala no mums veic “kontrastdushu” uz paris sekundem iegremdejoties ledus aukstaja kalna upes udeni,jo sodien plana doties iekarot vel augstakas virsotnes,kaa arii distance ir planota vel garaka. Laicins sodien mus lutina-pie debesim ne viena pasha makonisha. Uznemushi ierasto brokastu auzuparslas putras devu,steidzam vel saorganizet ritdienas planoto pasakumu-raftingu pa Chujas upi. Kad iss saorganizets,teltis novaktas un mugursomas sapakotas,dodamies cela,apnemibas pilni sasniegt nosprausto merki. Sodienas cels mus ved gar pashu kalna upi,lidz ar to ari visu celu mus pavada upes skanas,kas reizem ir tik skalas,ka gruti sadzirdet vienam otru. Cels,salidzin
ot ar vakardienu,liekas diezgan lidzens un sajutas vairak tadas,ka dodamies pastaigaa pa plavu Kirgizstanas stilaa – ar kapieniem augsha un lejaa, bet salidzinoshi nelieliem. Shadi apstaklji
ieverojami paatrina ari musu iesanas tempu. Vietam marshrutaa gan mus sagaida dazhadi parsteigumi – mazi neprognozeejami tiltini paar upi,kurus shkersojot ir mazliet jasokcentrejas,lai ar visu mugursomu noturetu lidzsvaru. Taapat arii vietam mums jaskerso pati upe,kas gan
shajaa sauliite vairs neliekas tik stindzinoshi auksta un pat veldze sakarsushas kajas. Skati ir vienkarshi fantastiski – upe un kalni visapkart. Atliek vien ieelpot un baudit shis neaprakstamas ainavas visa cela garuma. Dabai ir taads speks!
Diemzhel ne vienmer ta darbojas musu puse, jo sasniegushi posmu,kur butu jabut tiltinam,kas lautu mums skersot upi,mes secinam,ka daba ar savu speku to ir iznicinajusi. Taa nu nedaudz viilushies,jo liidz musu nospraustajam merkjim bija vel palikushi vien nieka 2km(domajams gan,ka visgrutaakie shaja pargaajiena), saprotam,ka jadodas vien atpakal. 
Pirms atpakal cela vel ieturam pusdienas,kuras edienkarte mums shoreiz ir vakar vieteja veikala iegadatie LV zivju konservi “Kaija”. Atpakalj celu jau veicam pavisam atri,jo leja iet ir daudz atrak un vieglak,lai gan ari slodzite uz kajam ir daudz lielaka.Shodien,neskatoties uz to,ka planoto nesasniedzam dabas varenibas delj, esam veikushi 16.13km un sasniegushi 2771m, kaa arii ieguvushi pirmos saules apdegumus. Taa kaa rit mums ir planota “day off” no kalniem,tad varam atlauties ietestet mazliet vieteejas dziras,lai sasilditos(kas ir vienigais veids shaja vakara, jo gaazes taupishanas nolukos teejas vairs uzzvarit nevaram).
Dienas kopsavilkums: 16km 4h30 Endomondo
#Day6 10.jūlijs (Viesautors Raivis)
Ir aizvadīta kārtējā nakts teltī, nu jau pēc kārtas trešā. Katrs rīts sākas gandrīz identiski, pamostamies, ar aizpampušām acīm izlienam āra no telts un tuvajā strautā vai upīte, kā nu kurš to dēvē, nomazgajam muti, un varam sākt rosīties. Kā jau pirmajiem, kuri ceļas agrāk kā pārējie ir uzdevums pagatavot ierastās brokastis – auzu pārslu putru un uzvārit tējai vai kafijai ūdeni. Un lūk parādās arī pirmās problēmas, viens no līdzi paņemtajiem prīmusiem niķojas un atsakās darboties, lai gan maza liesmiņa ir, ar to nepietiek, lai ledus auksto udeni uzvāritu līdz vārīšanās temperatūrai. Jāsak domāt, kā prīmusu iztīrīt, un pilnībā izprast, kā tas darbojas, lai turpmāk šāds nepatīkams pārsteigums neatkārtojas. Aizdomas krīt uz netiro 92 markas benzīnu uz kuru tad prīmus darbojas. Turpināt lasīšanu “#Kirgizstānas piedzīvojums 2.daļa (4-6.diena)”
Jūlija atvaļinājuma sezonu gribējās nedaudz ekstrēmāku un tāpēc nolēmām paceļot nedaudz tālāk. Šoreiz ļoti gribējās satikt lielos kalnus, līdz ar to atrastās lētās biļetes uz Kirgizstānu izrādījās aicinājums, no kura nevarēja atteikties. Pirms biļešu iegādas laiks apdomām bija tikai 1 diena, līdz ar to pirkām gandrīz kaķi maisā. Bet tas kaķis izrādījās veren skaists, veselīgs, pūkains, nepieradināts un neprognozējams.
Šoreiz šai rakstu sērijai man palīdzīgu roku sniedza arī pārējie ceļa biedri, kas pa visam bija 8, bez kuriem slinkums noteikti būtu uzvarējis un raksti paliktu tikai buletpunktu un bilžu garumā, tāpēc paldies viņiem par jautro kompāniju un palīdzību. Kā arī vislielākais paldies ir Gatim no AdventureLab, kas bija idejas autors un galvenais maršuta plānotājs, jo bez viņa pie šāda piedzīvījuma mēs netiktu.
Ķersimies kaķim pie ūsām:
#Day0 4.jūlijs 21:00
Izbraucam no Latvijas uz Maskavu ar 2 auto. Tā kā ceļš līdz Maskavai ir nieka 1000km, tad dēļ ērtām un ekonomiskām mašīnā, priekšroka tika dota šādam ceļošanas veidam, kas mums bonusā deva vēl Maskavas apskati
#Day1
Sasniedzam Maskavu, pa ceļam bija iespēja izbaudīt arī Krievijas ceļus, vietojos benzīntankus, kas nepārdod alu un arī Maskavas sastrēgumus, kurā bija jācenšas noturēties astē un pielāgoties visām joslu maiņām, neielaižot nevienu citu pa vidu. Maskavā mums brīvais laiks ir vairāk kā puse no dienas, ko arī pavadam Maskavas centrā apskatot parastās tūristu vietas, viesojoties pie KFC vistiņām un baudot vietējās kafijas un aliņus. Pašā vakarā ierodamies lidostā uz matracīšiem pagulēt, lai noķertu agro reisu uz Kirgistānas galvaspilsētu Biškeku.
#Day2 6.jūlijs
Sasniedzam Biškeku agrā pēcpusdienā. Nokaulējam 2 takšus pa 10 USD katru, kas mūs aizvedīs uz 35-40km attālo galvaspilsētu līdz pat mūsu hostelim ar zīmīgu nosaukumu Hostel USSR, kurš iekārtot padomju laika stilā, bet izskatās, ka pārāk nebija nopūlējušies, jo visa pārējā pilsēta ideāli pieskaņojusi inventāru mūsu hostelim. Pastaigas pa pilsētu, kur tiešām nav ko redzēt, mūs noved tūristiem domātā restorānā, kur arī nosēžamies uz pāris h, jo ēdiens garšīgs, alus labi iet iekšā un arī abas ūdenspīpes dod pietiekami biezus dūmus, lai pilsētai uzliktu mīksto. Pēc tumsas jau ierodamies atpakaļ hostelī, kad nolemjam izmest vēl loku un iepazīt pilsētas naktsdzīvi. Pēc pāris bāru apskates, trāpījām arī kaut kādā karaoke bārā, ar dziedāt griboši vietējie, dziedot lēnās krievu dziesmas, radīja tieši tādu atmosfēru, ka jāiet izgulēties. Rūdītiem pārtī dzīvniekiem gan tas netraucēja, tad nu grupiņa pašķīrās.
Turpināt lasīšanu “#Kirgizstānas piedzīvojums 1.daļa (pirmās 4 dienas)”
Tūrists.lv - Mani ceļojumi un aktīvā atpūta 