Trekings Fēru salās

Ja dodas uz Fēru salām, tad noteikti ir jādodas trekingā. Es pat teiktu, ka ja ir jādodas trekingā, tad jābrauc uz Fēru salām. Biju tur divas reizes iepriekšējā gadā un iemīlējos šajās salās un to magnēts mani rauj atpakaļ.

Es tikai ceru, ka Fēru salas tomēr neiepatiksies tik pat ļoti kā Lapzeme, ar kuru saslimu jau pirms 13 gadiem un joprojām katru gadu Lapzemes magnēts mani rauj atpakaļ.

Fēru salās augstākā virsotne Slættaratindur ir tikai 882m augsta, bet, lai līdz tai tiktu, ir jāpievar vismaz 500 vertikālie metri. Ja augustā viss bija zaļš un diezgan ātri tikām augšā, tad aprīļa vidū pus distance bija klāta ar dziļu sniegu. Sniegs nomaskēja arī iestaigātās takas un nācās rāpties offroadā, kas šo pārgājienu pārvērta īstā piedzīvojumā. Putenis un migla tam piešķīra vēl vairāk adrenalīna, kas rezultējās vēl lielākā priekā par virsotnes sasniegšanu. Un kā balvu dabas māte mums uzdāvināja 5min, kad mākoņi paklīda un pavērās zilas debesis ar fantastiskiem zaļibaltiem kalniem. Endomondo var skaisti redzēt, ka kāpiens ir diezgan vienmērīgs un nav arī tik stāvs, lai arī no apakšas, skatoties uz virsotni, tā neizskatās.

Kā vēl vienu must trekingā Fēru salās varu minēt lidojošo ezeru Sørvágsvatn, kas karājas uz klints malas un ar skaistu ūdenskritumu iekrīt okeānā. Šis ir viegls pārgājiens, tikai beigās ir nedaudz jāpakāpj, lai tiktu līdz klints malai un šo ezeru apskatītu gandrīz no putna lidojuma. Auto var ērti atstāt pie veikaliņa un viss kopā aizņēma ap 3h. Šī pārgājiena maršruts.

Dodoties uz Fēru salām īpaša uzmanība ir jāpievērš apģērbam, jo laika apstākļi ir ļoti mainīgi. Te ir iespēja pārbaudīt lietus jakas mitrumizturību un pārliecināties, ka ne vienmēr mm, kas rakstīti uz jakas var ticēt. Otra, ne mazāk svarīgā, ekipējuma daļa ir labi pārgājiena zābaki, un vēlams, lai tie ne tikai labi izskatītos, bet arī būtu GoroTex vai līdzīga materiāla.

Ar nepacietību gaidu pavasari, kad atkal varēšu izbaudīt Fēru salas. Interese par šīm salām aizvien vairāk pieaug un  AdventureLab  parūpēsies, lai visiem trekinga piekritējiem būtu iespēja izbaudīt vienas no skaistākajām salām pasaulē, kā to atzīmē arī National Geographic.

Ko citi raksta par Fēru salām?

TOP 10 vietas Fēru salās.

Fēru salas – putnu vērotāju paradīze okeāna vidū

Fēru (vai Farēru) salas, kas atrodas pašā Atlanijas vidū, tieši Golfa straumes ceļā un vismaz 300 km no tuvākās cietzemes, pēc National Geografic veiktās aptaujas, atzītas par vienu no 5 pasaules autentiskākajām un neskartākajām salu grupām. Kā gan citādi, ja te ir tikai 50 000 iedzīvotāju, regulāri kursē tikai viens prāmis un pāris nelielu lidmašīnu dienā, bet ir pašiem savs parlaments, sava nauda un pastmarkas. Salās joprojām tiek piekoptas vaļu medības, un tās spītīgi turas ārpus ES. Un zāle te zaļāka nekā citur, un stāvi kalni izaug tieši no jūras… Salu galvaspilsēta Torshavna ir izstaigājama stundas laikā, bet ne jau pilsētā meklējama šo salu pievilcība! Nolsojas salas goda vārtu arka, kas veidota no vaļa žokļiem. Vogaras salas ainaviskā rietumu piekraste ar milzīgas haizivs spurai līdzīgo Tinholmuras saliņu un Gasadaluras ciems noslēgtā ielejā ar ūdenskritumu, kas iekrīt tieši jūrā, un vienīgais sauszemes ceļš uz to iet cauri nesen izcirstam tunelim. Ļoti augstās un stāvās jūras krasta klintis pie Vestmannas ciema iespējams apskatīt, tikai izbraucot ar kuģīti.

Advertisements

Gandrīz GR20! Korsikas kalnu ceļojuma atmiņas

Maija brīvdienās ar tiešo reisu no Rīgas apciemojām Korsikas kalnus. Korsikā bijām tikai 4 dienas, ko veltījām iepazīšanās pārgājieniem, lai veiksmīgi sagatavotos lielajam GR20, ko plānojam nedaudz vēlāk. Plānā bija apskatīt skaistākās Korsikas apskates vietas un 4 īsie vienas dienas kalnu pārgājieni.

Dzīvosim ētrā mājiņā ar baseinu un katru dienu dosimies vienas dienas pārgājienos pa kalnu takām un baudīsim Vidusjūras fjordu (kalanku) kalnu saulīti. Trekings slavenajā Restonica kalnu takā ar 2 fantastiskiem kalnu ezeriem. Uzkāpsim Kapkorsas pussalas augstākajā punktā Monte Stello kā arī dosiemies pārgājienos no Korsikas kalnu galvasspilsētas Corte.

Mums bija super komanda, ideāls laiks priekš maija, pasakaini kalni un lielisks noskaņojums:

Plānotais un sasniegtais:

1.diena 29.apr – Calvi ‘Capu di a Veta
Ērts tiešais lidojums uz Korsikas galveno lidostu netālu no Bastijas. Ielidojam 4:40 pēc vietējā laika. Sagaidām nomas punkta atvēršanos, salādējam somas busiņos un pa taisno dodamies uz Korsikas dienvidu galvaspilsētu Kalvi, kur mums paredzēts 13km garš pārgājiens. Pārgājiena sākums un beigas Kalvi pilsētā, bet būs arī jāpakājas, jo kopējā austumu starpība ap 700m. Takas vijas vedīs garām Notre Dame de la Serra katedrālei.
2.diena 30.apr – Restonica – Lac de Melu i de Capitellu
Vispopulārākā taka visā Korsikā dēļ dabas un samērā vieglas pieejamības.
Pārgājiena laikā redzēsim 2 skaistākos Korsikas ezerus. Lac de Capitello ezers ir arī dziļākais (55m) visā Korsikā un to ieskauj fantastiski kalni 2230m augstumā. Taka vīsies arī gar Restonica kalnu upi un nonāksim pie otra ne mazāk skaista ezera Lac de Melu. Nebūs arī tik viegla pastaiga, bet grūtākās vietas ir aprīkotas ar ķēdēm, lai droši turpinātu ceļu.

3.diena 1.maijs –  Tavignanu
Skaista taka gar upi no Corte pilsētiņas. Kopā ap 16km brīnišķīgu skatu. Šī taku piemērota arī kanjoningam, ja kāds vēlēsies ielekt vai nopeldēties kādās no popolārākājām vietām. Bet ūdens būs vēl pavēs un hindras mums nebūs līdz.

 

4.diena 2.maijs – Capcorse
Tomēr Kapkorsas pārgājiens pārcelts uz pēdējo dienu.

Kāpsim no Pozzo līdz pat augstākajam punktam Monte Stello (1370m), no kura baudīsim skatus uz Korsikas ziemeļu kalniem. Distance vienā virzienā 11km, augstuma starpība 1030m.
Korsikas salas pārgājienu karte, kur atzīmētas labākās 1 dienas kalnu pārgājienu takas:

Uz Korsiku devos kopā ar AdventureLab -> Gandrīz GR20 Korsikā 29.aprīlis – 2.maijs 2017

Fēru salu piedzīvojums ar AdventureLab 2017.gada Lieldienu brīvdienās

Lieldienu brīvdienas radās lieliska iespēja ar AdventureLab aizlaist uz Fēru salām. Pirmo reizi tika organizēts čarteris uz šīm fantastiskajām salām no Rīgas un šādu iespēju nevarēja laist garām, jo Fēru salas bija manos plānos jau ilgāku laiku. Četru brīvdienu laikā izdevās izstaigāt skaistākās pārgājienu takas, kā arī uzkāpt Fēru salu augstākajā virsotnē. Kāpiena laikā varēja izbaudīt gan skaistu un saulainu pavasari, gan pašā augšā virs mākoņiem noķert arī vēl kārtīgu ziemu ar sniegu visapkārt un debesīs.

Pirmās dienas video:

Otrās dienas video ar kāpienu Fēru salas augstākajā virsotnē Slættaratindur:

Un noslēgumā arī Baibas ceļojuma kopsavilkuma video:

 

Jau uzkāpjot pirmajā kalnā Fēru salās un veroties apkārt uz Fēru salu kalniem, dzidro ūdeni un tik neparasto dabu, nolēmu, ka šeit ir jāatgriežas, kad visi kalni būs sulīgi zaļi. Tāpēc augusta beigās organizēšu vēl vienu braucienu uz Fēru salām.
Vairāk: Augusta Fēru salu piedzīvojums!

Vairāk par šīm unikālajām salām Fēru salas punkts lv.

Faroe 2017s-49.jpg

Japāna – uzkāpt Fudži vulkānā

Šīs vasaras lielākais ceļojums bija uz Japānu, kur 16 dienās mēģinājām izskriet cauri (izbraukāt ar vilcienu) un pēc iespējas vairāk iepazīties ar šo gana eksotisko valsti. Kā vienu no savām must-see vietām ieplānojām tieši Fuji vulkānu un mērķis bija tikai viens – uzkāpt līdz pašai augšai. Sākām ļoti laicīgi 5am, lai paspētu tikt līdz augšai, kamēr vēl mākoņi paspēj aizsegt skaistos skatus. Kā mums tas izdevās? Par to arī šis īsais video:

MTB, kalnu pārgājieni un kajakings Lapzemē un Norvēģijā

Sulīgais vasaras kumoss – MTB ziemeļos
[Nu jau ierasta lieta, ka Tūrista blogā tiek pieaicināti viesautori un šoreiz par Ziemeļu piedzīvojumiem mums pastāstīs AdventureLab braucienu debitante Laila]DCIM100GOPRO

Kompānijā bijām deviņi cilvēki. Pirmoreiz satikāmies tirdzniecības parka Alfas autostāvvietā, jo lielākoties savstarpēji nebijām pazīstami. Piedzīvojumu meklēšanas guru Andis, viņa deju kolektīva kompanjone Iveta, viņas draudzene Laila, tā, kas es pati, jaukais pārītis no Jelgavas Baiba un Mārcis, Daiga, kura pievienojās Jelgavā, avantūriste Liene, kura pievienojās grupai nezinot neko par šo kompāniju, Ieva, kura jau bija piedalījusies Adventure Lab braucienos un šīs vasaras lielākais Adventure Lab fans Alex, kurš devās jau otrajā piedzīvojumā.

 ŠDCIM100GOPROis bija pirmais Adventure Lab brauciens uz Lapzemi vasarā, jo ziemā aiz polārā loka braukts jau neskaitāmas reizes. Ar velo braukt patīk, Lapzeme patīk, jāsaliek kopā un brauciena ideja gatava. Ceļš līdz Tallinai pagāja ātri, tad ar prāmi uz Helsinkiem un priekšā vēl gandrīz 1000 km pa Somijas ceļiem uz ziemeļiem un bijām klāt. Viena diena veltīta ceļam, tad atradām mūsu Lapzemes mājvietu Yllas slēpošanas kūrorta mini ciematiņā Nilivaara, nelielu namiņu meža vidū un varējām ievākties.

 

 No rīta pamostoties Lapzemē, mūs sagaidīja skarbā patiesība, ka laika apstākļi mūs nelutinās. Jāgatavojas slapjam un drūmam laikam. Nākamā skarbā atklāsme – vasarā distanču slēpošanas trases nav piemērotas baudāmiem velo izbraucieniem, jo ziemā sniegs spēj darīt brīnumus ar nelīdzeniem celiņiem. Apņēmības pilni maldījāmies, bet nepadevāmies ne akmeņu, ne purvu, ne kalnu, ne mežu priekšā un kopumā beigās nobraucām ap 40 km. Beigās visiem kā saldais ēdiens bija ātrs nobrauciens pa labu distanču slēpošanas trases posmu. Kājas visiem slapjas un pirksti nosaluši, bet mūsu Lapzemes namiņā gaidīja silta pirtiņa.

IMG_7078

DCIM104GOPRONākamās dienas plānā bija tikt augstākajā Ylläs slēpošanas kalnā, lai atkal baudītu nobraucienu. Laiks nelutināja un kalns bija stāvs. Nosaluši bijām visi, bet neviens nepadevās, tikām kalnā un braucām lejā, pa tramplīniem un akmeņiem pilnu velo trasi. Šeit stāsti atšķīrās, kādam prieks acīs, kādam asiņainas kājas, kādam bailes un kādam gandarījums, jo trase nebija tā easy ar acīm ciet izbraucama.

 

 

lapzemes advedenturelab komanda ivetaNākamā bija Lapzemes pārgājiena diena. Dienas plānā bija kāpšana pa kādu akmeņainu kalna nogāzi, tika iekarots viens kalns, otrs kalns, līdz radās nogurums. Jauki, ka tur bija tās mazās mājiņas, kurās viss sagatavots, lai pašiem būtu iespējams iekurt kamīnu. Atpūtāmies, sasildījāmies un devāmies tālāk. Šajā dienā nenoturējāmies un ļāvāmies latviešiem tik raksturīgajai sēņu lasīšanai, jo tās mežos tur bija daudz.

 Neliels dienu sajukums Andim, nepareizi aprēķini vai Somu kalendārs sajauca galvu, bet mēs tikām pie bonusa dienas Lapzemē. Tā bija kā pārsteigums, jo visi jau sagatavojušies vakarā krāmēt mantas, lai no rīta brauktu uz Norvēģiju. Laiks saulains, lieliski piemērots velo braucienam. Sākumā kopīgs brauciens ap Äkäslompolo ezeru un pēc tam kompānija sadalījās, jo katram savi ieskati, kā izmantot šo dienu. Vakarā satiekoties mājiņā bija interesantāk salīdzināt, kur citi braukuši, kā kuram gājis. Pēdējais vakars Lapzemes namiņā tika pavadīts pilnīgā čila sajūtā – draudzīgas sarunas, vīns un ūdenspīpe uz balkona un nekas, ka kājas nosalušas.

 IMG_7211

IMG_7208Cēlāmies agri, lai jau 6:00 kāptu busiņā un brauktu uz Norvēģiju, piecu stundu brauciens un bijām pie otras apmešanās vietas. Jau pirmajos kilometros Norvēģija sajūsmināja ar kalnu grēdām, kas redzamas skatoties jebkurā virzienā. Visiem aizrāvās elpa un pat, ja ļoti nāca miegs, acis nevarēja aiztaisīt, jo negribējās palaist garām kādu skatu. Atbraucot izkrāmējām mantas, katram neliela uzkodu pauzīte un devāmies pārgājienā uz kalnu ezeru. Skaidrs un zils ūdens, akmeņi, kas atgādina aisbergus. Te arī tapa visskaistākās brauciena bildes. Tas viss tikai viena kalnu ezera dēļ. Fantastiski.

IMG_7262Nākamās dienas velo izbrauciens bija garākais visā braucienā, ap 90 km, Andis iekrita azartā un, protams, nobrauca visus 100 km. Apskatīts tika ūdenskritums, pie kura nokļūt varēja, nevis braucot ar velo, bet to nesot, jo skaistākās vietas ne vienmēr ir viegli pieejamas. Tālāk ceļš veda caur pilsētiņu Furuflaten iekšā kalnu aizā, un pat tad, kad taka kļuva neizbraucama, vēlme tikt tālāk bija tik liela, ka velo atstājām un gājām kājām, pat velo kurpes netraucēja. Vienā pusē mutuļojoša kalnu upe ar baltu ūdeni, otrā krūmaina pļava ar blējošām aitām IMG_7334un priekšā atdūrāmies pie namiņa. Tas bija uzcelts kā nekurienes vidū un mēs varējām tikai iztēloties, kā būtu tur pārnakšņot un pamosties no rīta tik neskartā vietā, un baudīt rīta kafiju rokas stiepiena attālumā no milzu kalniem. Pulkstenis jau bija gandrīz seši, bet līdz mājām priekšā vēl kādi 30 km ar velo, tāpēc sapņus pie malas un dodamies atpakaļ.

 IMG_7383

Nākamais IMG_7451bija agrais rīts, cēlāmies astoņos, jo kāda stunda vēl jābrauc līdz vietai, kur plānots paņemt kajakus, netālu no Tromsø, lielākās pilsētas, kuru šajā brauciena laikā apskatījām. Vietu, kur sākt laivošanu atradām, amizantos tērpus apģērbām, tie vairāk atgādināja kosmonautu vai naftas platformu darbinieku ekipējumu. Bailes lielas par to, kas tālāk notiks, bet piedzīvojuma garša tik spēcīga, ka nobīties neviens negrasījās. Daži neveikli manevri un airēšanās visiem sāka padoties. IMG_7445Ūdens tik dzidrs, ka varēja redzēt, kas apakšā. Vietām skaistas smiltiņas un akmeņi, citviet baisas ūdenszāles. Airējāmies Sommarøy salas tuvumā, braucām zem tiltiem, ievēloties katrs pa divām vēlēšanām, piestājam uz vairākām mazajām saliņām atpūsties un papusdienot. Brīžiem viļņi biedēja, bet jau nākamajā mirklī ūdens gluds kā spogulis. Atkal jau sajūta, ka apkārt nav citu cilvēku, tikai mūsu kompānija, kas trakulīgi izaicina piedzīvojumus.

 

IMG_7478Pēdējā dienā plānots doties pārgājienā uz 50 km attālumā esošiem kalniem, netālu no Nord-Lenangen. Laiks drūms un apmācies, visiem azarts jau noplacis. Bet kaut kā mēs saņēmāmies, gan jau pat paši nesapratām kā. Balva par šo saņemšanos bija skaista. Uzkāpām virs mākoņiem, nu kā tādi eņģelīši. Šajā gadījumā kalna augstums šķiet nebija noteicošais, jo pelēkajiem mākoņiem gribējās būt tuvu zemei. Skaidrs ir viens, drūmajiem mākoņiem otra puse ir daudz pievilcīgāka. Skaisto skatu apdullināti visi vienkārši smaidīja, un atkal nekas nelikās par grūtu. Reizēm ir jāsaņemas un viss.IMG_7510

 Pagājušas bija deviņas dienas, nostaigāti vismaz 50 km, ar velo nobraukti virs 200 km, viena diena pavadīta kajakā. Vēl pēdējā diena jāvelta ceļam uz Latviju un piedzīvojums būs galā. Sakrāmējām somas un nedaudz pēc deviņiem vakarā atstājām Norvēģijas namiņu un devāmies 15 stundu garajā ceļā uz Helsinkiem, kur jāpaspēj uz prāmi.

 Lielākā komandas kopības sajūta tika piedzīvota Helsinkos, kad mūs tik pat kā neuzlaida uz kuģa, lai tiktu mājās. Buss par īsu, piekabe par augstu, riteņu par daudz vai citas vainas, bet kad beigās tomēr kā caur adatas aci izspraucāmies un tikām uz kuģa, kad kuģa borts tika pacelts un bija skaidrs, ka šodien tiksim mājās, visi uzelpoja un priekā gavilēja gan iekšēji, gan ārēji.

Prieks un sajūsma joprojām ir iekšā, fantastisks brauciens, lieliska vieta, laba kompānija un neaprakstāmas emocijas. Paldies!

Laila
Raksta autore Laila Roģe