#Kirgizstānas piedzīvojums 1.daļa (pirmās 4 dienas)

Jūlija atvaļinājuma sezonu gribējās nedaudz ekstrēmāku un tāpēc nolēmām paceļot nedaudz tālāk. Šoreiz ļoti gribējās satikt lielos kalnus, līdz ar to atrastās lētās biļetes uz Kirgizstānu izrādījās aicinājums, no kura nevarēja atteikties. Pirms biļešu iegādas laiks apdomām bija tikai 1 diena, līdz ar to pirkām gandrīz kaķi maisā. Bet tas kaķis izrādījās veren skaists, veselīgs, pūkains, nepieradināts un neprognozējams.

Šoreiz šai rakstu sērijai man palīdzīgu roku sniedza arī pārējie ceļa biedri, kas pa visam bija 8, bez kuriem slinkums noteikti būtu uzvarējis un raksti paliktu tikai buletpunktu un bilžu garumā, tāpēc paldies viņiem par jautro kompāniju un palīdzību. Kā arī vislielākais paldies ir Gatim no AdventureLab, kas bija idejas autors un galvenais maršuta plānotājs, jo bez viņa pie šāda piedzīvījuma mēs netiktu.

Ķersimies kaķim pie ūsām:

#Day0 4.jūlijs 21:00

Izbraucam no Latvijas uz Maskavu ar 2 auto. Tā kā ceļš līdz Maskavai ir nieka 1000km, tad dēļ ērtām un ekonomiskām mašīnā, priekšroka tika dota šādam ceļošanas veidam, kas mums bonusā deva vēl Maskavas apskati

#Day1

Sasniedzam Maskavu,  pa ceļam bija iespēja izbaudīt arī Krievijas ceļus, vietojos benzīntankus, kas nepārdod alu un arī Maskavas sastrēgumus, kurā bija jācenšas noturēties astē un pielāgoties visām joslu maiņām, neielaižot nevienu citu pa vidu. Maskavā mums brīvais laiks ir vairāk kā puse no dienas, ko arī pavadam Maskavas centrā apskatot parastās tūristu vietas, viesojoties pie KFC vistiņām un baudot vietējās kafijas un aliņus. Pašā vakarā ierodamies lidostā uz matracīšiem pagulēt, lai noķertu agro reisu uz Kirgistānas galvaspilsētu Biškeku.

 

#Day2 6.jūlijs

Sasniedzam Biškeku agrā pēcpusdienā. Nokaulējam 2 takšus pa 10 USD katru, kas mūs aizvedīs uz 35-40km attālo galvaspilsētu līdz pat mūsu hostelim ar zīmīgu nosaukumu Hostel USSR, kurš iekārtot padomju laika stilā, bet izskatās, ka pārāk nebija nopūlējušies, jo visa pārējā pilsēta ideāli pieskaņojusi inventāru mūsu hostelim. Pastaigas pa pilsētu, kur tiešām nav ko redzēt, mūs noved tūristiem domātā restorānā, kur arī nosēžamies uz pāris h, jo ēdiens garšīgs, alus labi iet iekšā un arī abas ūdenspīpes dod pietiekami biezus dūmus, lai pilsētai uzliktu mīksto. Pēc tumsas jau ierodamies atpakaļ hostelī, kad nolemjam izmest vēl loku un iepazīt pilsētas naktsdzīvi. Pēc pāris bāru apskates, trāpījām arī kaut kādā karaoke bārā, ar dziedāt griboši vietējie, dziedot lēnās krievu dziesmas, radīja tieši tādu atmosfēru, ka jāiet izgulēties. Rūdītiem pārtī dzīvniekiem gan tas netraucēja, tad nu grupiņa pašķīrās.

#Day3 7.jūlijs (sākas garāki dienu apraksti, kas rakstīti telefonos vai ipad, līdz ar to bez garumzīmēm un publicētu, bet lielas korektūras)

Labrit, Biškeka!
Celojuma 3.diena sakas jau 6am, kad musu istabina parodas abi tusetaji Maris un Raivis, kas vieteja klubina pat pamanijas nocopet meicas, kas vinus bija aizvizinajusas skatities saulektu par pilsetu. Vel nedaudz miega un visiem jacelas jau pirms 9, lai sadalitos pa grupinam un veiktu sagatavosanas darbus pirmajam braucienam uz kalniem. DoubleMaris un Anete bija nozimeti noskaidrot 3 dazhadus sabiedriskos marsutus, kas noderetu turpmakajam dienam parvietojoties pa Kirgizstanu. Otra grupina Zanda, Guntars un šefpavars Raivis devas pec paikas un degvielas primusinam, bet man un Gatim bija uzdevums nopirkt gazi primusinam, ka ari sadabut kartes un sarunat raftingu kada no nakamajam dienam. Karti dabūjām tikai elektroniskā formā, ja nu vēl kāds sataisās tur aizbraukt tad lūdzu – Ala Archa nacionālā parka karte.

Lidz 12 visiem bija jaatgriezas ar rezultatiem, lai tas dienas vakara jau butu kalnos. Kaut kadus marsutkas izdevas atrast, bet lidz galam ticiba tiem nebija un hostela vaditajas piedavajums pa 2000 naudinam (20 lvl uz 8 gab) mus aizvest lidz pasha Nacionala parka Ala Archa ieejai likas parak vilinos, lai atteiktos. Pec 40km maza busina sasniedzam kalnu ieleju, kas jau pa businu logu izskatijas tada, ka likas, ka IR!

Esam sasnieguši Ala Archa parka ieeju, un ceļojums var sākties Esam sasnieguši Ala Archa parka ieeju, un ceļojums var sākties
Esam sasnieguši Ala Archa parka ieeju, un ceļojums var sākties

Ta ka parejas grupiņas, rita uzdevumus pildot, nebija paguvusas pabrokastot, tad pirms dosanas kalnos sakam jau tuksot piekrautas somas. Tiesi pie pusdienu vietas pakajas ari Internacionala kalnu grupa ar korejiesiem, iraniem u.c., pie kuriem nosveram ari savas somas, kas, lai ari cik citigi pirms tammajas bijam visu pardomajusi, parsverusi, iegajusies dazadas ultralightweight versijas, tapat kopa ar paiku un udeni svera no 17-21 kg.

Jau pasa marsuta sakuma kalnu taka izradas pietiekami stava, lai saprastu, kur mes esam nokluvusi, bet jau pirmais 20min kapiens ari parada kapec mes esam sheit atbraukusi. Izkapusi virs pirmajam eglem paveras neaprakstami Ala Archa skati, ar klintim, kas sniedzas 4km augstuma un balto kalnu upju izgrauztam ielejam. Zandales tiek nomainitas ar zabisiem un cels var turpinaties. Marsuts iet tikai uz augshu un tikai pa retam, skersojot kadu plavinu tas iztaisnojas. Skersojam ari pirmo kalnu upi un vel pec laicina esam sasniegusi kartejo atputas vietu, kur veiksmigi esam sagaidijusi ari pirmo lietu, lidz ar to uzcelam mazu nojumi unvaram iemeginat abus musu primusinus un vietejas tusonkas.

14543727199_8da5ee1bfa_b

Pec pusdienam takas segums partop akmenu kravuma, pa kuru ari virzisies musu turpmakais cels augsup. Virzoties augsup, ari kalna slipums pieaug un ir sacies kartigs workout, ko pastiprina smagas somas, un daziem ari ieprieksejas nakts piedzivojumi. Atputas pauzes klust arvien biezakas, kuras nepieciesams ari papildinat apgerbu kartas, jo leja piedzivotie +34 gradi diezgan atra tempa ari noplok. Motivacija kapt nezud, jo ar katru pievaretu augstuma metru skati uz kalniem un ielejam klust arvien iespaidigaki.

telts kalnos kirgizstana
Telšu pilsētiņa kalnos 3200m augstumā

Pec vairak ka 5h kapsanas prieks ir neviltots, kad sasniedzam kalnu nometni, kas ir ierikota 3200m augstuma pie strautina starp 2 lielam kalnu gredam, un kur prieksa mus sagaida telsu ciematins ar nopietnakiem ledusklinsu kapejiem. Kamer tiekam lidz vakarinam, jau ir pamatigi satumsis un gadriz pilnmenes un pieres lukturisi palidz mus ssacelt teltis un tikt pie siltam vakarinam. Savelkam termovelas un parejas lidzpanemtas drebes, jo nakts solas but auksta.

 

Advertisements

10 thoughts on “#Kirgizstānas piedzīvojums 1.daļa (pirmās 4 dienas)

  1. O! Šis raksts ir tieši tas, ko man vajaga.. lūdzu iemet atbildes uz praktiskiem jautājumiem – kādu naudu ņemt līdzi uz Kirgizstānu – dolārus? eiro? vai ņemt uz vietas tur ārā bankomātā vietējo naudu ? Vai ir jēga ņemt dolārus? Taksisti labprātāk ņem dolārus vai vietējos “tugrikus” ?

    Tad vēl , kā likās vai pa šo valsti ir droši pastaigāties arī pēc tumsas iestāšanās? (lielajās pilsētās). Piedzērušos cilvēku daudz uz ielām?

    Un vēl par gulēšanu teltī… vai bija nepieciešams bez guļammaisa izmantot arī kādu paklājiņu, ko palikt apakšā? Vai naktis tiešām bija aukstas teltī kalnos?

    Visu šo jautāju, jo gribu pats arī doties uz Kirgizstānu pablandīties pa kalniem mazliet septembrī (viens pats).

    Vai ir vēl kādu prakiski ieteikumi par šo valsti?
    Piemēram, ielidojot vai bija jāaizpilda kādas nebūt stulbas deklarācijas par naudas ievešanu vai kaut kas tāds?

    Kādi ir vietējie cilvēki? Atsaucīgi? Krieviski saprot?

  2. Klau, no tā Ala-Arča var “tikt ārā” tikai atgriežoties uz izejas punktu, tas ir tur kur Jūs foto esat redzami pie hoteļa ar samērā interesantu izskatu? Un otrs jautājums – telšu pilsētiņas fotogrāfijā tālumā ir redzama kāda būdiņa/celtne – kas tā tāda ir? Tur reāli bija viss ciet, jeb ja nu kas tur var arī ceļotāji apmesties? (varbūt bijāt pienākuši tur klāt un apskatījušies?).

    1. Ala Arča var smuki veidot arī maršutu pusapļa formā, jo ir iespējamas 3 dažādas ieejas šajos kalnos.
      Telšu pilsētiņā ir iespējams apmesties arī tajā mājiņā, bet tā nav pārāk liela un aizpildās pēc principa, kas pirmais līdz tai tiek. Bet tā kā tā ir arī apmetne tiem, kas tālāk ar sistēmām un dzelkšņiem dodas ledājos, tad parasti ir daudz cilvēku, tāpēc telti noteikti jāņem līdz..

      1. Nedaudz nojuka, jo Ala Arča ir tikai viena ieeja un tā ir pie tās viesnīcas. Šeit ir arī karte, kur redzamas tās 2 garās kalnu takas, kuras arī gājām – https://turists.files.wordpress.com/2014/07/map-of-ak-say-gorge-ala-archa-park-kyrgyzstan.jpg

        Karakol kalnos (pie Ala-Kol kalnu ezera) ir iepsējamas vairāki sākuma un beigu punkti. Karte pieejama kā pārfotogrāfēta karte no hosteļa, jo citas atrast neizde’vās –
        https://www.flickr.com/photos/turists_andis/14548943480/ (3 bildes tur ir)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s