Šogad pasākums norisināsies jau 21.reizi tāpēc nedaudz atskatīsimies uz šī pasākuma vēsturi. Informācija iegūta pa tiešo no organizātoriem – Sporta kluba ALAUKSTS izpildkomitejas priekšsēdētāja Aivara Avena.
Sacensību iesākums
Pirmais slēpojums notika 1984.gadā. Sākotnēji tā bija izklaide, kas pulcēja toreizējās kopsaimniecības “Alauksts” ģimenes un šefības organizāciju pārstāvjus no Rīgas – māksliniekus, teātru un muzeju darbiniekus, draugus un tuvākos kaimiņus, tad slēpojumu piemeklēja politiskās pārmaiņas un ekonomiskās situācijas dēļ slēpojums 1989 un 1990 nenotika, bet ātri tika organizēts un atjaunots, pateicoties tā brīža organizatoriskām personām Egilam Johansonam un tā brīža Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājam Aivaram Avenam, ar Vecpiebalgas pagasta padomes un vietējo uzņēmēju atbalstu ar katru gadu pasākums tika virzīts, lai pasākums būtu apmeklēts distanču slēpošanas saeimā, kur aicinot skolēnus un to ģimenes locekļus iesaistīties aktīvā atpūtā ,kas ne tikai ir atbraukuši izcīnīt sportiski un uzvarēt , bet apslēpojot un ieelpojot Piebalgas svaigo gaisu un apskatījuši Alauksta apkārtni, uzkrājusi enerģiju nākama gada slēpojumam, kas ir Februāri un ir kā tradīcija. Tā gadu gaitā no vietēja mēroga aktivitātes slēpojums ieguvis ne vien sportisku raksturu, bet kļuvis par lielāko, populārāko un pašreiz vienīgo šādu tik plaša mēroga pasākumu Latvijā.
1992, 1995, 2007, 2008 – nebija pietiekami sniega vai arī tas uz izsludināto slēpojuma laiku jau bija nokusis.
Ar 2006. Gadu Egilam un Aivaram Avenam nāk palīga Aivara Dēls, Uvis ar organizatorisko jautājumu risināšanu. Sacensību organizatori aicina visus distanču slēpotājus piedalīties slēpojumā. Un pateicas visām personām, kas pasākumu atbalsta. Slēpojumā būs paredzēta divos starta koridoros, viens sportiski noskaņotiem dalībniekiem otrs tautas slēpotājam.
Dalībnieki
Par dalībniekiem, kuri slēpojumā piedalījušies (cenšos uzskaitīt dažas publikai vairāk zināmas un populāras personas): Ir piedalījušies arī: NATO simbolikas autors, mākslinieks Jānis Krievs, mācītājs Uldis Jumejs, kokļu meistars Imants Robežnieks
Latvijas labākie bijušie un pašreizējie slēpotāji un biatlonisti, t.sk. olimpieši Raivis Zīmelis, Imants Vītols un Ineta Kravale, Aivars Bogdanovs, Ilmārs, Anžela un Anete Briči, Oļegs Andrejevs, brāļi Eiduki, Līga Glāzere, Zigfrīds un Jānis Hermaņi, Jānis Kaimiņš, Pēteris Kokorēvičs, Madara Līduma, Gerda Krūmiņa, Edgars Piksons, Kaspars Dumbris, Jānis Bērziņš, Kristaps Lībietis, Oļegs Maļuhins, Pēteris Sardiko, Agris Raugulis, Jēkabs Nākums, Jānis Upens, Jānis Pleikšnis, Roberts Raimo, Juris Ģērmanis, Gints Rozenbergs,
pasaules motosporta zvaigznes Kristers Serģis, Artis Rasmanis, Kaspars Stupelis, Kaspars Liepiņš, brāļi Daideri, vairākkārtējais čempions ūdensmotosportā Zigfrīds Bitainis, Krievijas un Āfrikas bezceļu autosportisti Dzintars Blūms un Kaspars Līviņš,
pazīstamie orientieristi Andris Blanks, Renāte Kokorēviča, Ivars Žagars, Ilmārs Limbēns, triatlonisti Anatolijs Ļevša, Jānis Ozoliņš, Viesturs Lejiņš un daudzu pasaules slēpošanas maratonu dalībnieks Jānis Ūlis,
ekstrēmais ceļotājs, bijušais ASV izlases dalībnieks biatlonā Raimonds Dombrovskis,
treka riteņbraukšanas vecmeistars Imants Bodnieks un BMX braucējs Aivars Būris,
sabiedriski un sportiski aktīvās Spalviņu, Sukaruku, Dumbru, Kokinu, Bļodonu, Grantu, Glāzeru, Kleperu, Lūsu, Praulīšu, Pilsētnieku, Daļecku, Micānu, Baložu, Birkentālu un Zadiņu ģimenes,
rakstniece Inguna Bauere ar ģimeni, vides filmu veidotāji un ceļotāji Māris un Uģis Oltes, pavārmeistars Mārtiņš Sirmais, politiķi Māris Niklass un Raitis Sijāts, dakteri Juris Bergs, Operas svētku rīkotājs Dainis Kalns, dietologs Andis Brēmanis
un daudzi citi šeit neminēti. Kopumā pa šiem gadiem slēpojumos ir piedalījušies nepilni 5 tūkstoši interesentu. Daudzi no viņiem ir piedalījušies no gada gadā, bet Aivis Cīrulis, Ilmārs Glāzers, Nils Johansons un Ilmārs Jukevics visos līdzšinējos 20 slēpojumos.
Citi raksti:
Nice ppost