Puspietura – Jaunajā Rīgas teātrī

Jau kādus pāris gadus esmu JRT aktīvs apmeklētājs, nu vismaz reizi mēnesī cenšos aiziet, kas ir pateicoties ļoti ērtai biļešu pasūtīšanas sistēmai (biletes.1188.lv), kā arī ļoti pieejamām cenām studentiem (lai gan vairs oficiāli neesmu, ISICs tomēr vēl ir saglabājies gana derīgs). Regulāri apmeklējot šo teātri pēdējās izrādes, ko redzēju nedaudz jau vilka uz šizo pusi un daudz loģikas tur nevarēja meklēt, bet ne jau tāpēc apstāties un neiet vairs uz JRT.

Puspietura

Tā arī darīju un cītīgi turpināju čekot biļetes un apmeklēt izrādes, kas pēc 2 teikumu anotācijām Jaunā Rīgas teaātra lapā likās redzētvērtas. Pamanīju izrādi “Puspietura”, un pat izdevās iegūt biļetes uz pirmizrādi. Un jāsaka, ka izrāde tiešām bija tā vērta un ja kāds man prasītu uz kādu izrādi JRT būtu jāaiziet, tad blakus 4h garajai “Latviešu mīlestīnai“, es noteikti novietotu arī “Puspieturu”, kas ir tikai vienā cēlienā un iet nedaudz vairāk kā pusotru stundu.

Patīkami pārsteidza arī jaunais aktieris Mārcis Lācis(intervija ar viņu Neatkarīgajā), ko līdz šim JRT nebiju pamanījis, kā arī patika Ingas Alsiņas tēlojums un atrašanās uz skatuves. Arī bērna lomas atveidotājs bija uzdevuma augstumos un visa atmosfēra bija tik dabiska un nesamākslota.

Bet visvairāk jau laikam būtu jāizceļ lugas autors (jo režisorus analizēt es neesmu iemācijies) Aleksejs Ščerbaks, kas spēja radīt šādu izrādi, jo ne velti šī izrāde jau tikusi novērtēta ārpus Latvijas uzvarot dažādos dramaturģijas konkursos Krievijā.

Ja kāds plāno apmeklēt kādu izrādi, tad tiešām ieteiktu tieši Puspietura. Un martā kā reizi vēl ir pieejamas biļetes uz šādiem datumiem: 14, 15, 17 un 18.

Updated: Paskatījos un arī uz uz Februāra izrādēm šajā wīkendā ir iespējams dabūt biļetes!

Advertisements

4 thoughts on “Puspietura – Jaunajā Rīgas teātrī

  1. Nu man gadījās būt tajā pašā pieturā un tajā pašā laikā ar Andi, taču nekādas slavas dziesmas vai “patīkamus pārsteigumus” mētāt negribas. Aktieri tiešām ok un tēlojums pārliecināja, bet diezgan kaitināja tieši sižets. Man tas likās ļoti virspusējs, pat paviršs – tēlam uzlikts viens zīmogs un viņš iet pa to diedziņu un viss. Kaut kā pārāk mākslīgi un nereāli. + vēl uzkrītoši bieži dažādos sižetos sastopamie pārpratumi un problēmas kaut kādu neizrunāto lietu dēļ. Beigas vispār kriminālas un neloģiskas. Ja gribas skatīt amatierisku sižetu “studentu” teātrī, tad der.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s