Ņemiet stopētājus – tas atmaksājas

stopetajs-uz-celaVēlējos visus aicināt ņemt stopētājus vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt tu vari palīdzēt cilvēkiem un viņi ir par to pateicīgi, otrkārt tas ir daudz interantāk braukt kopā ar kādu, treškārt tas tev pašam var būt arī noderīgi. Šajā rakstā neapraksīšos pirmos divus iemeslus, bet uzsvēršu tieši pēdējo par izdevīgumu ņemt stopētājus. Man pat ir veseli 2 stāsti šeit.

1. Stāsts – vakar(20.janvāris), šoseja Rīga-Jelgava, paņēmu stopētāju no Brankām līdz Jelgavai

Tumša šoseja, pieputinātas malas, aiz jaunizveidotā apļa pilnīgā tumsā stāv jauneklis ar izstieptu roku. Tā kā ātrums man nebija pārāk liels, jo tikko biju izbraucis betonveidoto apli, nolēmu arī apstāties.
Paņēmu stopētāju, sākām runāt, pēc profesijas viņš bija auto elektriķis, viņš izstāstīja, ka jau kādu laiciņu nevar atrast darbu, un ka dodas mājās no draudzenes un kabatā ir tikai 3 santīmi un pat biļetei nesanāk, bet draudzeni jau, protams, apciemot gribas. Vārds pa vārdam un izstātstīju, ka man kā reizi nestrādā logu tīrītāji, kopš pēdējā servisa apmeklējuma. Tad nu puisis piedāvājās sataisīt man tos bez maksas. Kādas 40 min viņš man vēltīja, pieaicinājām vēl vienu viņa draugu mehāniķi, bet beigās tomēr secinājām, ka tur ir salauzts kaut kas nopietnāks un bez papildus detaļām uz vietas tajā dienā neizdevās sataisīt. Bet nu gandrīz.

2. Stāsts – aizgājušais rudens, braucu no Dobeles uz Rīgu un Dobelē paņēmu vīrieti nu jau labākajos gados

Uzreiz aiz Dobeles ceļa malā stāv onkulis ar lielu melnu hūti. Tādu tipiņu stopējot vēl nebiju redzējis un, protams, apstājos. Pieklājīgi sasveicinājos ar Daumantu, kurš izstāstīja savu bēdu, ka saplīsis autiņš, ticis aizvilkts līdz Rīgai un tagad jābrauc pakaļ, bet kaut kādu iemeslu dēļ nevēlējās braukt ar busiņu. Atkal vārds pa vārdam un noskaidrojās, ka mans pasažieris ir angļu valodas skolotājs, kurš pasniedz privātstundas un sevi pozicionē, kā vienīgo cilvēku Latvijā, kas spēj iemācīt ciešamo kārtu saliktajiem laikiem angļu valodā. Arī viņš bija tik pateicīgs, ka viņu aizvedīšu ne tikai līdz Jelgavai, kā biju solījis sākumā, bet līdz pašai Rīgai, ka vēlējās atdarīt man ar labu. Un tā nu viņš man visu ceļu stāstīja, mācīja, atprasīja ciešamo kārtu. Atzīšos, ka tagad es atkal nevarētu 100% pareizi iztulkot šurpu turpu viņa dotos teikumus, bet mācīšanās process braucot auto ar nepazīstamu cilvēku man patikās.

Tāpēc aicinu ņemt stopētājus un veidot ar tiem dialogu, jo pārsvarā stopētāji ir ļoti sabiedriski cilvēki!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s