Šis laiks ziemas baudītājus (tādus kā es) iepriecina jo īpaši, jo beidzot ir iespēja notīrīt putekļus no ziemas sporta inventāra, kas krājies nu jau vairāk kā gadu, jo pagājušajā gadā tā arī ziema pa īstam neatnāca.

Ir ideja jau šajās brīvdienās izvlilkt distancenes un doties uz Ozolnieku mežiņu nedaudz paslēpot. Vēl tikai būs jāatrod veids kā apveltīt savas nu jau sezonu vecās slēpes ar nedaudz lielāku slīdamību un ziema var sākties!

Neliela iesildīšanās ir nepieciešama, jo šogad atkal esmu ieplānojis pievienoties Latvijas Velotūristu biedrības braucienam ar Distanču slēpēm pretī Ziemeļblāzmai Februāra beigās un man ir informācija, ka ir vēl brīvas vietas šim braucienam un ja kādam interesē, tad droši vēl var paspēt pieteikties! Pats tā kārtīgi distanču slēpes rokās paņēmu tieši Lapzemē pirms viena gada, un joprojām atceroties to nedēļu smaids un sirdsprieks atplaukst kā sniegpulkstenītis pavasarī!

Svētdien vēl ir ideja nočekot ledu uz Svētes, jo aukstums ir bijis diezgan pamatīgs un iespējams, ka tā būs aizsalusi visā tās garumā – vai vismaz Jelgavas robežās, jo ir ideja atjaunot pirms kādiem 4 gadiem veikto maršutu ar slidām pa Svēti no Tušķiem līdz pat Svētes ciematiņam. Toreiz ārā bija -18 grādi, bet arī tas negarantēja pilnīgu drošību uz ledus, par ko vislabāk varētu pastāstīt Līva, kas nu var dalīties pieredzē par peldēšanos ar slidām..

Tad nu gaidam wīkendu un izbaudam ziemu!

Bet pagaidam izbaudam 2 bildītes no pagājušā gada slēpojuma Somijā!