Jelgavas dziedāšanas svētki 2013.gada video

Novembris 17, 2014 Komentēt

Apritējis nu jau gandrīz vesels gads kopš pēdējiem dziedāšas svētkiem Jelgavā, un beidzot pieķēros klāt vecajam video. Šogad plānojam šo pasākumu atkārto tieši tajā pašā datumā 22.novembrī, tāpēc vēl jo interesantāk ir apsktīties, kā tad mums veicās pirms gada. Paskatoties vēl senākā pagātnē, sanāk saskaitīt, ka šogad tas notiks jau piekto gadu, tāpēc šogad šie dziedāšanas svētki jāsvin ar vēl lielāku degsmi. Video zemāk:

Islandes brauciena trešās dienas videodienasgrāmata

Oktobris 29, 2014 Komentēt

Nemanot pagāja arī trešā diena un klāt arī īsā videodienasgrāmata.

Ekskursiju programma no FlyMeAway atkal bija lieliska un plānā mums šodien bija:

Pilnas dienas ekskursijas laikā apmeklēsim Borgarfjordur apgabalu, kurā norisinājušies daudz notikumu, kas aprakstīti slavenajā 13. gadsimtā sacerētajā „Egīla sāgā”.
No Reikjavīkas gar okeāna piekrasti dosimies Ziemeļu virzienā un mūsu pirmā pietura būs Hvanneyri. Šeit, Islandes Lauksaimniecības universitātē, kur sagatavo jāšanas profesionāļus, uzzināsim par Islandes zirgiem un to neparastajām īpašībām.

Nākošā apstāšanās vieta būs brīnumainais Troļļu dārzs Fossatun, kas ietver pārgājienu takas, troļļu ilustrācijas, rotaļas un statujas. Pēc vieglas pastaigas dārzā sekos pusdienas vietējā restorānā.
Dienas otrajā daļā apskatīsim Eiropas lielāko karsto avotu Deildatunguhver, kas katru sekundi dod 200 litru 100 grādu karsta ūdens.
Nākošais pieturas punkts būs brīnišķīgie Hraunfossar un Barnafossar ūdenskritumi.
Pa ceļam atpakaļ uz Reikjavīku apmeklēsim Borganesas pilsētā izveidoto muzeju, kas savulaik saņēmis balvu par ekspozīciju un plašām iespējām viesiem iepazīties ar salas apgūšanas sākumu un islandiešu nācijas veidošanās vēsturi, kā arī pasaulslavenajām islandiešu sāgām.

Video

Islandes īso brīvdienu ceļojuma 2.dienas videodienasgrāmata

Oktobris 28, 2014 Komentēt

Aizritejusi jau otra diena Islande un šodienas plānā mums bija Dienvidu krasts. Zemāk izgriezums no FlyMeAway ekskursijas apraksta:

Turpinot iepazīt Islandi, pa Hellisheiði kalnu ceļu dosimies Dienvidu virzienā, vērojot brīnišķīgas kalnu ainavas – arī sniegiem klāto Islandes aktīvāko vulkānu Heklu un Eyjafjallajökull.
Tālāk brauksim pa novadu, kas pazīstams no islandiešu sāgām un apstāsimies pie ūdenskritumiem Skógafoss un Sejellandfoss. Šeit apmeklēsim arī mazu islandiešu ciematu Skogar un Islandes vēstures muzeju tajā.
Pēc tam Vik ciematā pusdienosim un tiks dots brīvs laiks, lai interesenti varētu iepirkties vietējās vilnas apstrādes fabrikas veikalā. Tālāk dosimies aplūkosim ar melnu lavu klātās pludmales un Reynisdrangar klintis ( 66m). Atpakaļceļā apmeklēsim Eijafjatlajokula centru, kur noskatīsimies 20 min. garu filmu par vulkāna izvirdumu.

Dienas iespaidus šoreiz nevarēju satilpināt 45sek, un Seljalandsfoss ūdenskritumam, ko noķērām tieši saulrietā nācās uztaisīt savu video:

Īsie brīvdienu ceļojumi – Islande 2014

Oktobris 26, 2014 Komentēt

Šajās brīvdienās man radās vienreizēja iespēja aizbraukt uz Islandi, kas izklausās tieši tik kolosāli kā tas arī ir. Ceļojumu organizē FlyMeAway, kas ir specializējusies tieši šādos īsajos ceļojumus un šajā pavasarī man izdevās ar viņiem apciemot silto Sicīliju.

Šoreiz 4 dienas #Islandē. Turista instagramā noteikti, ka pamanijāt ceļojuma bilžu uzplaiksnījumu, tagad piedāvāju vēl acīm tīkamāku formātu – video montažu, ko veicu te pat savā iPhone izmantojot Spark
aplikāciju, kas ērti ļauj sagraizīt video un pievienot skaņas celiņu. Vienīgais ierobežojums, ka video ir tikai 45sek gari, bet citreiz pietiek..

Ekskursijas apraksts no organizātoriem FlyMeAway:

Ekskursijas pirmajā daļā iepazīsimies ar Reikjavīkas ievērojamākajiem apskates objektiem: Vecpilsētas centru, parlamentu, Katedrāli, ostu, u.c..
Tad šķērsosim lašu pilno upi, kas plūst cauri pilsētas centram un dosimies apskatīt pazīstamākos salas brīnumus maršrutā, kas pazīstams no Dānijas karaļa pirmās vizītes salā.
Vispirms apmeklēsim Tigvetlira Nacionālo parku, kur atrodas vieta, kurā kopā sanāca pasaulē senākais parlaments un saskaras divas Zemeslodi veidojošas tektoniskās plātnes. Tad sekos bufetes tipa pusdienas  viesnīcas Geysir restorānā.
Pēc pusdienām apskatīsim slaveno Lielo Geizeru un vienu no aktīvākajiem šī apvidus geizeriem -Strokkuru. Tālāk dosimies uz Gulfosu – vienu no slavenākajiem ūdenskritumiem Eiropā. Atpakaļceļā apstāsimies pie senatnīgas bīskapijas un cauri Hveragerði, kas pazīstams kā siltumnīcu ciemats, dosimies uz Reikjavīku.

Tad nu pirmās dienas Islandē videodienasgrāmata:
http://youtu.be/bNf7VtuDYBg

Sveiciens:

IMG_0319.JPG

MTB, kalnu pārgājieni un kajakings Lapzemē un Norvēģijā

Septembris 5, 2014 4 komentāri

Sulīgais vasaras kumoss – MTB ziemeļos
[Nu jau ierasta lieta, ka Tūrista blogā tiek pieaicināti viesautori un šoreiz par Ziemeļu piedzīvojumiem mums pastāstīs AdventureLab braucienu debitante Laila]DCIM100GOPRO

Kompānijā bijām deviņi cilvēki. Pirmoreiz satikāmies tirdzniecības parka Alfas autostāvvietā, jo lielākoties savstarpēji nebijām pazīstami. Piedzīvojumu meklēšanas guru Andis, viņa deju kolektīva kompanjone Iveta, viņas draudzene Laila, tā, kas es pati, jaukais pārītis no Jelgavas Baiba un Mārcis, Daiga, kura pievienojās Jelgavā, avantūriste Liene, kura pievienojās grupai nezinot neko par šo kompāniju, Ieva, kura jau bija piedalījusies Adventure Lab braucienos un šīs vasaras lielākais Adventure Lab fans Alex, kurš devās jau otrajā piedzīvojumā.

 ŠDCIM100GOPROis bija pirmais Adventure Lab brauciens uz Lapzemi vasarā, jo ziemā aiz polārā loka braukts jau neskaitāmas reizes. Ar velo braukt patīk, Lapzeme patīk, jāsaliek kopā un brauciena ideja gatava. Ceļš līdz Tallinai pagāja ātri, tad ar prāmi uz Helsinkiem un priekšā vēl gandrīz 1000 km pa Somijas ceļiem uz ziemeļiem un bijām klāt. Viena diena veltīta ceļam, tad atradām mūsu Lapzemes mājvietu Yllas slēpošanas kūrorta mini ciematiņā Nilivaara, nelielu namiņu meža vidū un varējām ievākties.

 

 No rīta pamostoties Lapzemē, mūs sagaidīja skarbā patiesība, ka laika apstākļi mūs nelutinās. Jāgatavojas slapjam un drūmam laikam. Nākamā skarbā atklāsme – vasarā distanču slēpošanas trases nav piemērotas baudāmiem velo izbraucieniem, jo ziemā sniegs spēj darīt brīnumus ar nelīdzeniem celiņiem. Apņēmības pilni maldījāmies, bet nepadevāmies ne akmeņu, ne purvu, ne kalnu, ne mežu priekšā un kopumā beigās nobraucām ap 40 km. Beigās visiem kā saldais ēdiens bija ātrs nobrauciens pa labu distanču slēpošanas trases posmu. Kājas visiem slapjas un pirksti nosaluši, bet mūsu Lapzemes namiņā gaidīja silta pirtiņa.

IMG_7078

DCIM104GOPRONākamās dienas plānā bija tikt augstākajā Ylläs slēpošanas kalnā, lai atkal baudītu nobraucienu. Laiks nelutināja un kalns bija stāvs. Nosaluši bijām visi, bet neviens nepadevās, tikām kalnā un braucām lejā, pa tramplīniem un akmeņiem pilnu velo trasi. Šeit stāsti atšķīrās, kādam prieks acīs, kādam asiņainas kājas, kādam bailes un kādam gandarījums, jo trase nebija tā easy ar acīm ciet izbraucama.

 

 

lapzemes advedenturelab komanda ivetaNākamā bija Lapzemes pārgājiena diena. Dienas plānā bija kāpšana pa kādu akmeņainu kalna nogāzi, tika iekarots viens kalns, otrs kalns, līdz radās nogurums. Jauki, ka tur bija tās mazās mājiņas, kurās viss sagatavots, lai pašiem būtu iespējams iekurt kamīnu. Atpūtāmies, sasildījāmies un devāmies tālāk. Šajā dienā nenoturējāmies un ļāvāmies latviešiem tik raksturīgajai sēņu lasīšanai, jo tās mežos tur bija daudz.

 Neliels dienu sajukums Andim, nepareizi aprēķini vai Somu kalendārs sajauca galvu, bet mēs tikām pie bonusa dienas Lapzemē. Tā bija kā pārsteigums, jo visi jau sagatavojušies vakarā krāmēt mantas, lai no rīta brauktu uz Norvēģiju. Laiks saulains, lieliski piemērots velo braucienam. Sākumā kopīgs brauciens ap Äkäslompolo ezeru un pēc tam kompānija sadalījās, jo katram savi ieskati, kā izmantot šo dienu. Vakarā satiekoties mājiņā bija interesantāk salīdzināt, kur citi braukuši, kā kuram gājis. Pēdējais vakars Lapzemes namiņā tika pavadīts pilnīgā čila sajūtā – draudzīgas sarunas, vīns un ūdenspīpe uz balkona un nekas, ka kājas nosalušas.

 IMG_7211

IMG_7208Cēlāmies agri, lai jau 6:00 kāptu busiņā un brauktu uz Norvēģiju, piecu stundu brauciens un bijām pie otras apmešanās vietas. Jau pirmajos kilometros Norvēģija sajūsmināja ar kalnu grēdām, kas redzamas skatoties jebkurā virzienā. Visiem aizrāvās elpa un pat, ja ļoti nāca miegs, acis nevarēja aiztaisīt, jo negribējās palaist garām kādu skatu. Atbraucot izkrāmējām mantas, katram neliela uzkodu pauzīte un devāmies pārgājienā uz kalnu ezeru. Skaidrs un zils ūdens, akmeņi, kas atgādina aisbergus. Te arī tapa visskaistākās brauciena bildes. Tas viss tikai viena kalnu ezera dēļ. Fantastiski.

IMG_7262Nākamās dienas velo izbrauciens bija garākais visā braucienā, ap 90 km, Andis iekrita azartā un, protams, nobrauca visus 100 km. Apskatīts tika ūdenskritums, pie kura nokļūt varēja, nevis braucot ar velo, bet to nesot, jo skaistākās vietas ne vienmēr ir viegli pieejamas. Tālāk ceļš veda caur pilsētiņu Furuflaten iekšā kalnu aizā, un pat tad, kad taka kļuva neizbraucama, vēlme tikt tālāk bija tik liela, ka velo atstājām un gājām kājām, pat velo kurpes netraucēja. Vienā pusē mutuļojoša kalnu upe ar baltu ūdeni, otrā krūmaina pļava ar blējošām aitām IMG_7334un priekšā atdūrāmies pie namiņa. Tas bija uzcelts kā nekurienes vidū un mēs varējām tikai iztēloties, kā būtu tur pārnakšņot un pamosties no rīta tik neskartā vietā, un baudīt rīta kafiju rokas stiepiena attālumā no milzu kalniem. Pulkstenis jau bija gandrīz seši, bet līdz mājām priekšā vēl kādi 30 km ar velo, tāpēc sapņus pie malas un dodamies atpakaļ.

 IMG_7383

Nākamais IMG_7451bija agrais rīts, cēlāmies astoņos, jo kāda stunda vēl jābrauc līdz vietai, kur plānots paņemt kajakus, netālu no Tromsø, lielākās pilsētas, kuru šajā brauciena laikā apskatījām. Vietu, kur sākt laivošanu atradām, amizantos tērpus apģērbām, tie vairāk atgādināja kosmonautu vai naftas platformu darbinieku ekipējumu. Bailes lielas par to, kas tālāk notiks, bet piedzīvojuma garša tik spēcīga, ka nobīties neviens negrasījās. Daži neveikli manevri un airēšanās visiem sāka padoties. IMG_7445Ūdens tik dzidrs, ka varēja redzēt, kas apakšā. Vietām skaistas smiltiņas un akmeņi, citviet baisas ūdenszāles. Airējāmies Sommarøy salas tuvumā, braucām zem tiltiem, ievēloties katrs pa divām vēlēšanām, piestājam uz vairākām mazajām saliņām atpūsties un papusdienot. Brīžiem viļņi biedēja, bet jau nākamajā mirklī ūdens gluds kā spogulis. Atkal jau sajūta, ka apkārt nav citu cilvēku, tikai mūsu kompānija, kas trakulīgi izaicina piedzīvojumus.

 

IMG_7478Pēdējā dienā plānots doties pārgājienā uz 50 km attālumā esošiem kalniem, netālu no Nord-Lenangen. Laiks drūms un apmācies, visiem azarts jau noplacis. Bet kaut kā mēs saņēmāmies, gan jau pat paši nesapratām kā. Balva par šo saņemšanos bija skaista. Uzkāpām virs mākoņiem, nu kā tādi eņģelīši. Šajā gadījumā kalna augstums šķiet nebija noteicošais, jo pelēkajiem mākoņiem gribējās būt tuvu zemei. Skaidrs ir viens, drūmajiem mākoņiem otra puse ir daudz pievilcīgāka. Skaisto skatu apdullināti visi vienkārši smaidīja, un atkal nekas nelikās par grūtu. Reizēm ir jāsaņemas un viss.IMG_7510

 Pagājušas bija deviņas dienas, nostaigāti vismaz 50 km, ar velo nobraukti virs 200 km, viena diena pavadīta kajakā. Vēl pēdējā diena jāvelta ceļam uz Latviju un piedzīvojums būs galā. Sakrāmējām somas un nedaudz pēc deviņiem vakarā atstājām Norvēģijas namiņu un devāmies 15 stundu garajā ceļā uz Helsinkiem, kur jāpaspēj uz prāmi.

 Lielākā komandas kopības sajūta tika piedzīvota Helsinkos, kad mūs tik pat kā neuzlaida uz kuģa, lai tiktu mājās. Buss par īsu, piekabe par augstu, riteņu par daudz vai citas vainas, bet kad beigās tomēr kā caur adatas aci izspraucāmies un tikām uz kuģa, kad kuģa borts tika pacelts un bija skaidrs, ka šodien tiksim mājās, visi uzelpoja un priekā gavilēja gan iekšēji, gan ārēji.

Prieks un sajūsma joprojām ir iekšā, fantastisks brauciens, lieliska vieta, laba kompānija un neaprakstāmas emocijas. Paldies!

Laila

Raksta autore Laila Roģe

#Kirgizstānas piedzīvojums 4.daļa (9-10.diena)

Jūlijs 28, 2014 1 komentārs

#Kirgizstānas piedzīvojums 3.daļa (7.-8.diena)

Jūlijs 25, 2014 2 komentāri

Turpinām, pirms lasi šo, izlasi arī:
#Kirgizstānas piedzīvojums 1.daļa (pirmās 4 dienas)
#Kirgizstānas piedzīvojums 2.daļa (4.-6.diena)

 

#Day7  –  11.jūlijs (Viesautors Guntars izpaudās)

Lielisks rīts! Mīksta gulta, aromātisks gaiss. Pēc vakardienas dušas tīrais un smaržojošais ķermenis izbauda katru svaigās gultasveļas šķiedru, saldā miega riecieniņu.. civilizācija? Tomēr ne – ne jau šis rīts, ne šis ceļojums. Atveram acis – jurta – liela vilnas telts ar apaļu, restotu jumta logu pašā spicē, ko vietējā kirgīzu tauta ir ieaudusi savas valsts karogā. Turpat blakām vēl četri brāļi gulētāji negribīgi rušinās ārā no tik ļoti gardā miega.

IMG_5891
Pārklimperējot par slieksni caur sīkajām jurtas durtiņām, izveļamies pagalmā, kur zem Saules pielietas nojumes ir apaļš galdiņš un lotosa pozā mūs jau gaida līdz šim gardākās brokastis – mannā putra ar sviestu, ola ar šķiņķi un dārzeņiem, tēja/kafija ar cepumiem desertā.
Rīts ir ieskāts pietiekami agri – līdz 9:00 (6:00 pēc Rīgas laika) esam ieturējuši brokastis, savākuši izmazgātās izžuvušās drēbes, atrisinājuši savus privātās higiēnas jautājumus. Esam gatavi vākt izejmateriālu (pārtiku, degvielu) nu jau savam otrajam kalnu pārgājienam.
Lielveikals Karakolas pilsētā nav bieža parādība – šī tauta joprojām zina uz kurieni pēc kā jāiet. Pēc 1/2stundas izmeklēšanas, vietējo aptaujāšanas, aptieku apskates, esam uzgājuši kaut ko līdzīgu 1x Maximai.. Laikam jau nav nekas dižs – viss, kas ir, ir tikai vienā variantā, bet toties vienuviet – mums pietiekoši saprotams, un neviens pārtikas gādātājs neiebilst, ka būtu jāmeklē, kas iespaidīgāks. Arī vajadzīgās pārtikas saraksts šoreiz jau liekas pašsaprotams un automātisks.. Tas, ko piemetinām klāt ir šķīstošā kafija, turpat uz kārā zoba uzliekam pa vietējās izcelsmes saldējumam – labs padomju laika parauga eksemplārs. Vēl viena lieta, kas šai rīta cēlienā obligāti jāizdara – jāiegādā cepure, ko uz karstām pēdām arī daru. Jau no Latvijas izbraucot padomā bija īsta kalnu cepure, ar nacionālu piesitienu, tādēļ Anda ieteiktais suvenīru veikaliņš ir vieta ar ko sākt. Noskatu vienu lielisku paraugu – ausaine ar tūtu pakausī – izskatās vienkārši iespaidīgi, bet mana izmēra nav. Noskaidroju, kur tāda varētu būt – sameklēju, bet uzzinu, ka tā gluži nav nacionāla, turklāt viņiem tādas nav. Paliku pie “Kalpaka” – tas te vietējs bez gala, jau vairākiem vīriešiem tādu uz galvas biju redzējis un nodomājis, ka “lūk tādu toč es neņemšu”. Rezultātā sanāca vairāk nacionāla cepure ar kalnu piesitienu, bet neko sliktu nevar teikt – baltā aitas vilna godam pildīja funkciju – sargāja manu skūto galvu, gan no saules, gan lietus, gan aukstuma, nesutināja un ātri žuva.guntars ar savu kalnu cepuri

Read more…

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.