MTB, kalnu pārgājieni un kajakings Lapzemē un Norvēģijā

Septembris 5, 2014 4 komentāri

Sulīgais vasaras kumoss – MTB ziemeļos
[Nu jau ierasta lieta, ka Tūrista blogā tiek pieaicināti viesautori un šoreiz par Ziemeļu piedzīvojumiem mums pastāstīs AdventureLab braucienu debitante Laila]DCIM100GOPRO

Kompānijā bijām deviņi cilvēki. Pirmoreiz satikāmies tirdzniecības parka Alfas autostāvvietā, jo lielākoties savstarpēji nebijām pazīstami. Piedzīvojumu meklēšanas guru Andis, viņa deju kolektīva kompanjone Iveta, viņas draudzene Laila, tā, kas es pati, jaukais pārītis no Jelgavas Baiba un Mārcis, Daiga, kura pievienojās Jelgavā, avantūriste Liene, kura pievienojās grupai nezinot neko par šo kompāniju, Ieva, kura jau bija piedalījusies Adventure Lab braucienos un šīs vasaras lielākais Adventure Lab fans Alex, kurš devās jau otrajā piedzīvojumā.

 ŠDCIM100GOPROis bija pirmais Adventure Lab brauciens uz Lapzemi vasarā, jo ziemā aiz polārā loka braukts jau neskaitāmas reizes. Ar velo braukt patīk, Lapzeme patīk, jāsaliek kopā un brauciena ideja gatava. Ceļš līdz Tallinai pagāja ātri, tad ar prāmi uz Helsinkiem un priekšā vēl gandrīz 1000 km pa Somijas ceļiem uz ziemeļiem un bijām klāt. Viena diena veltīta ceļam, tad atradām mūsu Lapzemes mājvietu Yllas slēpošanas kūrorta mini ciematiņā Nilivaara, nelielu namiņu meža vidū un varējām ievākties.

 

 No rīta pamostoties Lapzemē, mūs sagaidīja skarbā patiesība, ka laika apstākļi mūs nelutinās. Jāgatavojas slapjam un drūmam laikam. Nākamā skarbā atklāsme – vasarā distanču slēpošanas trases nav piemērotas baudāmiem velo izbraucieniem, jo ziemā sniegs spēj darīt brīnumus ar nelīdzeniem celiņiem. Apņēmības pilni maldījāmies, bet nepadevāmies ne akmeņu, ne purvu, ne kalnu, ne mežu priekšā un kopumā beigās nobraucām ap 40 km. Beigās visiem kā saldais ēdiens bija ātrs nobrauciens pa labu distanču slēpošanas trases posmu. Kājas visiem slapjas un pirksti nosaluši, bet mūsu Lapzemes namiņā gaidīja silta pirtiņa.

IMG_7078

DCIM104GOPRONākamās dienas plānā bija tikt augstākajā Ylläs slēpošanas kalnā, lai atkal baudītu nobraucienu. Laiks nelutināja un kalns bija stāvs. Nosaluši bijām visi, bet neviens nepadevās, tikām kalnā un braucām lejā, pa tramplīniem un akmeņiem pilnu velo trasi. Šeit stāsti atšķīrās, kādam prieks acīs, kādam asiņainas kājas, kādam bailes un kādam gandarījums, jo trase nebija tā easy ar acīm ciet izbraucama.

 

 

lapzemes advedenturelab komanda ivetaNākamā bija Lapzemes pārgājiena diena. Dienas plānā bija kāpšana pa kādu akmeņainu kalna nogāzi, tika iekarots viens kalns, otrs kalns, līdz radās nogurums. Jauki, ka tur bija tās mazās mājiņas, kurās viss sagatavots, lai pašiem būtu iespējams iekurt kamīnu. Atpūtāmies, sasildījāmies un devāmies tālāk. Šajā dienā nenoturējāmies un ļāvāmies latviešiem tik raksturīgajai sēņu lasīšanai, jo tās mežos tur bija daudz.

 Neliels dienu sajukums Andim, nepareizi aprēķini vai Somu kalendārs sajauca galvu, bet mēs tikām pie bonusa dienas Lapzemē. Tā bija kā pārsteigums, jo visi jau sagatavojušies vakarā krāmēt mantas, lai no rīta brauktu uz Norvēģiju. Laiks saulains, lieliski piemērots velo braucienam. Sākumā kopīgs brauciens ap Äkäslompolo ezeru un pēc tam kompānija sadalījās, jo katram savi ieskati, kā izmantot šo dienu. Vakarā satiekoties mājiņā bija interesantāk salīdzināt, kur citi braukuši, kā kuram gājis. Pēdējais vakars Lapzemes namiņā tika pavadīts pilnīgā čila sajūtā – draudzīgas sarunas, vīns un ūdenspīpe uz balkona un nekas, ka kājas nosalušas.

 IMG_7211

IMG_7208Cēlāmies agri, lai jau 6:00 kāptu busiņā un brauktu uz Norvēģiju, piecu stundu brauciens un bijām pie otras apmešanās vietas. Jau pirmajos kilometros Norvēģija sajūsmināja ar kalnu grēdām, kas redzamas skatoties jebkurā virzienā. Visiem aizrāvās elpa un pat, ja ļoti nāca miegs, acis nevarēja aiztaisīt, jo negribējās palaist garām kādu skatu. Atbraucot izkrāmējām mantas, katram neliela uzkodu pauzīte un devāmies pārgājienā uz kalnu ezeru. Skaidrs un zils ūdens, akmeņi, kas atgādina aisbergus. Te arī tapa visskaistākās brauciena bildes. Tas viss tikai viena kalnu ezera dēļ. Fantastiski.

IMG_7262Nākamās dienas velo izbrauciens bija garākais visā braucienā, ap 90 km, Andis iekrita azartā un, protams, nobrauca visus 100 km. Apskatīts tika ūdenskritums, pie kura nokļūt varēja, nevis braucot ar velo, bet to nesot, jo skaistākās vietas ne vienmēr ir viegli pieejamas. Tālāk ceļš veda caur pilsētiņu Furuflaten iekšā kalnu aizā, un pat tad, kad taka kļuva neizbraucama, vēlme tikt tālāk bija tik liela, ka velo atstājām un gājām kājām, pat velo kurpes netraucēja. Vienā pusē mutuļojoša kalnu upe ar baltu ūdeni, otrā krūmaina pļava ar blējošām aitām IMG_7334un priekšā atdūrāmies pie namiņa. Tas bija uzcelts kā nekurienes vidū un mēs varējām tikai iztēloties, kā būtu tur pārnakšņot un pamosties no rīta tik neskartā vietā, un baudīt rīta kafiju rokas stiepiena attālumā no milzu kalniem. Pulkstenis jau bija gandrīz seši, bet līdz mājām priekšā vēl kādi 30 km ar velo, tāpēc sapņus pie malas un dodamies atpakaļ.

 IMG_7383

Nākamais IMG_7451bija agrais rīts, cēlāmies astoņos, jo kāda stunda vēl jābrauc līdz vietai, kur plānots paņemt kajakus, netālu no Tromsø, lielākās pilsētas, kuru šajā brauciena laikā apskatījām. Vietu, kur sākt laivošanu atradām, amizantos tērpus apģērbām, tie vairāk atgādināja kosmonautu vai naftas platformu darbinieku ekipējumu. Bailes lielas par to, kas tālāk notiks, bet piedzīvojuma garša tik spēcīga, ka nobīties neviens negrasījās. Daži neveikli manevri un airēšanās visiem sāka padoties. IMG_7445Ūdens tik dzidrs, ka varēja redzēt, kas apakšā. Vietām skaistas smiltiņas un akmeņi, citviet baisas ūdenszāles. Airējāmies Sommarøy salas tuvumā, braucām zem tiltiem, ievēloties katrs pa divām vēlēšanām, piestājam uz vairākām mazajām saliņām atpūsties un papusdienot. Brīžiem viļņi biedēja, bet jau nākamajā mirklī ūdens gluds kā spogulis. Atkal jau sajūta, ka apkārt nav citu cilvēku, tikai mūsu kompānija, kas trakulīgi izaicina piedzīvojumus.

 

IMG_7478Pēdējā dienā plānots doties pārgājienā uz 50 km attālumā esošiem kalniem, netālu no Nord-Lenangen. Laiks drūms un apmācies, visiem azarts jau noplacis. Bet kaut kā mēs saņēmāmies, gan jau pat paši nesapratām kā. Balva par šo saņemšanos bija skaista. Uzkāpām virs mākoņiem, nu kā tādi eņģelīši. Šajā gadījumā kalna augstums šķiet nebija noteicošais, jo pelēkajiem mākoņiem gribējās būt tuvu zemei. Skaidrs ir viens, drūmajiem mākoņiem otra puse ir daudz pievilcīgāka. Skaisto skatu apdullināti visi vienkārši smaidīja, un atkal nekas nelikās par grūtu. Reizēm ir jāsaņemas un viss.IMG_7510

 Pagājušas bija deviņas dienas, nostaigāti vismaz 50 km, ar velo nobraukti virs 200 km, viena diena pavadīta kajakā. Vēl pēdējā diena jāvelta ceļam uz Latviju un piedzīvojums būs galā. Sakrāmējām somas un nedaudz pēc deviņiem vakarā atstājām Norvēģijas namiņu un devāmies 15 stundu garajā ceļā uz Helsinkiem, kur jāpaspēj uz prāmi.

 Lielākā komandas kopības sajūta tika piedzīvota Helsinkos, kad mūs tik pat kā neuzlaida uz kuģa, lai tiktu mājās. Buss par īsu, piekabe par augstu, riteņu par daudz vai citas vainas, bet kad beigās tomēr kā caur adatas aci izspraucāmies un tikām uz kuģa, kad kuģa borts tika pacelts un bija skaidrs, ka šodien tiksim mājās, visi uzelpoja un priekā gavilēja gan iekšēji, gan ārēji.

Prieks un sajūsma joprojām ir iekšā, fantastisks brauciens, lieliska vieta, laba kompānija un neaprakstāmas emocijas. Paldies!

Laila

Raksta autore Laila Roģe

#Kirgizstānas piedzīvojums 4.daļa (9-10.diena)

Jūlijs 28, 2014 1 comment

#Kirgizstānas piedzīvojums 3.daļa (7.-8.diena)

Jūlijs 25, 2014 2 komentāri

Turpinām, pirms lasi šo, izlasi arī:
#Kirgizstānas piedzīvojums 1.daļa (pirmās 4 dienas)
#Kirgizstānas piedzīvojums 2.daļa (4.-6.diena)

 

#Day7  –  11.jūlijs (Viesautors Guntars izpaudās)

Lielisks rīts! Mīksta gulta, aromātisks gaiss. Pēc vakardienas dušas tīrais un smaržojošais ķermenis izbauda katru svaigās gultasveļas šķiedru, saldā miega riecieniņu.. civilizācija? Tomēr ne – ne jau šis rīts, ne šis ceļojums. Atveram acis – jurta – liela vilnas telts ar apaļu, restotu jumta logu pašā spicē, ko vietējā kirgīzu tauta ir ieaudusi savas valsts karogā. Turpat blakām vēl četri brāļi gulētāji negribīgi rušinās ārā no tik ļoti gardā miega.

IMG_5891
Pārklimperējot par slieksni caur sīkajām jurtas durtiņām, izveļamies pagalmā, kur zem Saules pielietas nojumes ir apaļš galdiņš un lotosa pozā mūs jau gaida līdz šim gardākās brokastis – mannā putra ar sviestu, ola ar šķiņķi un dārzeņiem, tēja/kafija ar cepumiem desertā.
Rīts ir ieskāts pietiekami agri – līdz 9:00 (6:00 pēc Rīgas laika) esam ieturējuši brokastis, savākuši izmazgātās izžuvušās drēbes, atrisinājuši savus privātās higiēnas jautājumus. Esam gatavi vākt izejmateriālu (pārtiku, degvielu) nu jau savam otrajam kalnu pārgājienam.
Lielveikals Karakolas pilsētā nav bieža parādība – šī tauta joprojām zina uz kurieni pēc kā jāiet. Pēc 1/2stundas izmeklēšanas, vietējo aptaujāšanas, aptieku apskates, esam uzgājuši kaut ko līdzīgu 1x Maximai.. Laikam jau nav nekas dižs – viss, kas ir, ir tikai vienā variantā, bet toties vienuviet – mums pietiekoši saprotams, un neviens pārtikas gādātājs neiebilst, ka būtu jāmeklē, kas iespaidīgāks. Arī vajadzīgās pārtikas saraksts šoreiz jau liekas pašsaprotams un automātisks.. Tas, ko piemetinām klāt ir šķīstošā kafija, turpat uz kārā zoba uzliekam pa vietējās izcelsmes saldējumam – labs padomju laika parauga eksemplārs. Vēl viena lieta, kas šai rīta cēlienā obligāti jāizdara – jāiegādā cepure, ko uz karstām pēdām arī daru. Jau no Latvijas izbraucot padomā bija īsta kalnu cepure, ar nacionālu piesitienu, tādēļ Anda ieteiktais suvenīru veikaliņš ir vieta ar ko sākt. Noskatu vienu lielisku paraugu – ausaine ar tūtu pakausī – izskatās vienkārši iespaidīgi, bet mana izmēra nav. Noskaidroju, kur tāda varētu būt – sameklēju, bet uzzinu, ka tā gluži nav nacionāla, turklāt viņiem tādas nav. Paliku pie “Kalpaka” – tas te vietējs bez gala, jau vairākiem vīriešiem tādu uz galvas biju redzējis un nodomājis, ka “lūk tādu toč es neņemšu”. Rezultātā sanāca vairāk nacionāla cepure ar kalnu piesitienu, bet neko sliktu nevar teikt – baltā aitas vilna godam pildīja funkciju – sargāja manu skūto galvu, gan no saules, gan lietus, gan aukstuma, nesutināja un ātri žuva.guntars ar savu kalnu cepuri

Read more…

#Kirgizstānas piedzīvojums 2.daļa (4-6.diena)

Jūlijs 25, 2014 2 komentāri

Turpinām, pirms lasi šo, izlasi #Kirgizstānas piedzīvojums 1.daļa (pirmās 4 dienas)

#Day4 8.jūlijs (šajā dienā noslinkojām ar rakstīšanu, tāpēc tikai buletpunkti un bildes)

  • Kāpiens ledājā bez somām (Endomondo 1.8km)
  • Pirmais sniegs kalnos pie 3900m
  • Lietus, krusa un migla atpakaļceļā – nomaldamies un lejā nošļūcam offroad
  • Ar visām mantām lejā uz ieleju, (Endomondo 7.6km 3h20) un pie upītes izveidojam apmetni pie zirgiem

IMG_5738

IMG_5806

IMG_5770

IMG_5761

#Day5 9.jūlijs (Bloga viesautors Zanda)

IMG_5815Mostamies ar kalnu upes un zirgu skanam(izradas musu telsu vieta ir ari vietejo zirgu ganibu lauks). Sodien jau visi jutam vakardienas kapsanas sekas uz savam kajam un dala no mums veic “kontrastdushu” uz paris sekundem iegremdejoties ledus aukstaja kalna upes udeni,jo sodien plana doties iekarot vel augstakas virsotnes,kaa arii distance ir planota vel garaka. Laicins sodien mus lutina-pie debesim ne viena pasha makonisha. Uznemushi ierasto brokastu auzuparslas putras devu,steidzam vel saorganizet ritdienas planoto pasakumu-raftingu pa Chujas upi. Kad  iss saorganizets,teltis novaktas un mugursomas sapakotas,dodamies cela,apnemibas pilni sasniegt nosprausto merki. Sodienas cels mus ved gar pashu kalna upi,lidz ar to ari visu celu mus pavada upes skanas,kas reizem ir tik skalas,ka gruti sadzirdet vienam otru. Cels,salidzinIMG_5831ot ar vakardienu,liekas diezgan lidzens un sajutas vairak tadas,ka dodamies pastaigaa pa plavu Kirgizstanas stilaa – ar kapieniem augsha un lejaa, bet salidzinoshi nelieliem. Shadi apstaklji
ieverojami paatrina ari musu iesanas tempu. Vietam marshrutaa gan mus sagaida dazhadi parsteigumi – mazi neprognozeejami tiltini paar upi,kurus shkersojot ir mazliet jasokcentrejas,lai ar visu mugursomu noturetu lidzsvaru. Taapat arii vietam mums jaskerso pati upe,kas gan
shajaa sauliite vairs neliekas tik stindzinoshi auksta un pat veldze sakarsushas kajas. Skati ir vienkarshi fantastiski – upe un kalni visapkart. Atliek vien ieelpot un baudit shis neaprakstamas ainavas visa cela garuma. Dabai ir taads speks!

Diemzhel ne vienmer ta darbojas musu puse, jo sasniegushi posmu,kur butu jabut tiltinam,kas lautu mums skersot upi,mes secinam,ka daba ar savu speku to ir iznicinajusi. Taa nu nedaudz viilushies,jo liidz musu nospraustajam merkjim bija vel palikushi vien nieka 2km(domajams gan,ka visgrutaakie shaja pargaajiena), saprotam,ka jadodas vien atpakal. IMG_5827Pirms atpakal cela vel ieturam pusdienas,kuras edienkarte mums shoreiz ir vakar vieteja veikala iegadatie LV zivju konservi “Kaija”. Atpakalj celu jau veicam pavisam atri,jo leja iet ir daudz atrak un vieglak,lai gan ari slodzite uz kajam ir daudz lielaka.Shodien,neskatoties uz to,ka planoto nesasniedzam dabas varenibas delj, esam veikushi 16.13km un sasniegushi 2771m, kaa arii ieguvushi pirmos saules apdegumus. Taa kaa rit mums ir planota “day off” no kalniem,tad varam atlauties ietestet mazliet vieteejas dziras,lai sasilditos(kas ir vienigais veids shaja vakara, jo gaazes taupishanas nolukos teejas vairs uzzvarit nevaram).

Dienas kopsavilkums: 16km 4h30 Endomondo

 

#Day6 10.jūlijs (Viesautors Raivis)

Aktīvi darbinam abus prīmusiņus

Ir aizvadīta kārtējā nakts teltī, nu jau pēc  kārtas trešā. Katrs rīts sākas gandrīz identiski, pamostamies, ar aizpampušām acīm izlienam āra no telts un tuvajā strautā vai upīte, kā nu kurš to dēvē, nomazgajam muti, un varam sākt rosīties. Kā jau pirmajiem, kuri ceļas agrāk kā pārējie ir uzdevums pagatavot ierastās brokastis – auzu pārslu putru un uzvārit tējai vai kafijai ūdeni. Un lūk parādās arī pirmās problēmas, viens no līdzi paņemtajiem prīmusiem niķojas un atsakās darboties, lai gan maza liesmiņa ir, ar to nepietiek, lai ledus auksto udeni uzvāritu līdz vārīšanās temperatūrai. Jāsak domāt, kā prīmusu iztīrīt, un pilnībā izprast, kā tas darbojas, lai turpmāk šāds nepatīkams pārsteigums neatkārtojas. Aizdomas krīt uz netiro 92 markas benzīnu uz kuru tad prīmus darbojas. Read more…

#Kirgizstānas piedzīvojums 1.daļa (pirmās 4 dienas)

Jūlijs 24, 2014 10 komentāri

Jūlija atvaļinājuma sezonu gribējās nedaudz ekstrēmāku un tāpēc nolēmām paceļot nedaudz tālāk. Šoreiz ļoti gribējās satikt lielos kalnus, līdz ar to atrastās lētās biļetes uz Kirgizstānu izrādījās aicinājums, no kura nevarēja atteikties. Pirms biļešu iegādas laiks apdomām bija tikai 1 diena, līdz ar to pirkām gandrīz kaķi maisā. Bet tas kaķis izrādījās veren skaists, veselīgs, pūkains, nepieradināts un neprognozējams.

Šoreiz šai rakstu sērijai man palīdzīgu roku sniedza arī pārējie ceļa biedri, kas pa visam bija 8, bez kuriem slinkums noteikti būtu uzvarējis un raksti paliktu tikai buletpunktu un bilžu garumā, tāpēc paldies viņiem par jautro kompāniju un palīdzību. Kā arī vislielākais paldies ir Gatim no AdventureLab, kas bija idejas autors un galvenais maršuta plānotājs, jo bez viņa pie šāda piedzīvījuma mēs netiktu.

Ķersimies kaķim pie ūsām:

#Day0 4.jūlijs 21:00

Izbraucam no Latvijas uz Maskavu ar 2 auto. Tā kā ceļš līdz Maskavai ir nieka 1000km, tad dēļ ērtām un ekonomiskām mašīnā, priekšroka tika dota šādam ceļošanas veidam, kas mums bonusā deva vēl Maskavas apskati

#Day1

Sasniedzam Maskavu,  pa ceļam bija iespēja izbaudīt arī Krievijas ceļus, vietojos benzīntankus, kas nepārdod alu un arī Maskavas sastrēgumus, kurā bija jācenšas noturēties astē un pielāgoties visām joslu maiņām, neielaižot nevienu citu pa vidu. Maskavā mums brīvais laiks ir vairāk kā puse no dienas, ko arī pavadam Maskavas centrā apskatot parastās tūristu vietas, viesojoties pie KFC vistiņām un baudot vietējās kafijas un aliņus. Pašā vakarā ierodamies lidostā uz matracīšiem pagulēt, lai noķertu agro reisu uz Kirgistānas galvaspilsētu Biškeku.

 

#Day2 6.jūlijs

Sasniedzam Biškeku agrā pēcpusdienā. Nokaulējam 2 takšus pa 10 USD katru, kas mūs aizvedīs uz 35-40km attālo galvaspilsētu līdz pat mūsu hostelim ar zīmīgu nosaukumu Hostel USSR, kurš iekārtot padomju laika stilā, bet izskatās, ka pārāk nebija nopūlējušies, jo visa pārējā pilsēta ideāli pieskaņojusi inventāru mūsu hostelim. Pastaigas pa pilsētu, kur tiešām nav ko redzēt, mūs noved tūristiem domātā restorānā, kur arī nosēžamies uz pāris h, jo ēdiens garšīgs, alus labi iet iekšā un arī abas ūdenspīpes dod pietiekami biezus dūmus, lai pilsētai uzliktu mīksto. Pēc tumsas jau ierodamies atpakaļ hostelī, kad nolemjam izmest vēl loku un iepazīt pilsētas naktsdzīvi. Pēc pāris bāru apskates, trāpījām arī kaut kādā karaoke bārā, ar dziedāt griboši vietējie, dziedot lēnās krievu dziesmas, radīja tieši tādu atmosfēru, ka jāiet izgulēties. Rūdītiem pārtī dzīvniekiem gan tas netraucēja, tad nu grupiņa pašķīrās.

Read more…

Stipro skrējiens jau svētdien

Aprīlis 30, 2014 Komentēt

Nu jau 3. gadu pēc kārtas esmu nolēmis startēt šajās lieliskajās sacensībās – Stipro Skrējiens. Iepriekšējos gados latiņa ir uzstādīta jau par augstu un ar katru gadu savus sasniegumus atkārtot paliek aizvien grūtāk. Skatoties youtube pamanīju, ka esam iekļuvuši TV6 sižetā un pie tam vēl arī youtube video bildītē, kad video vēl nav sācis spēlēt..

Motivējamies un tiekamies jau svētdien Cinevillā!

Video no 17:49

Pēc finiša sajūtas bija, ka esmu kaut kur simtniekā, bet beigās rezultāti uzrādīja augsto 33.vietu, kas bija pat par 2 vietām augstāk kā 2012.gadā

Stipro Skrējiens 5 [2013] rezultāti

Stipro Skrējiens 4 [2012] rezultāti

Saistītie raksti: 

 

 

Lieldienas Sicīlijā

Aprīlis 24, 2014 Komentēt

Lieldienās bija lieliska iespēja aizbraukt uz Sicīliju uz 4 dienām un izbaudīt skaistu atvaļinājumu netērējot nevienu dienu no oficiālajām atvaļinājuma dienām, kas nozīmē, ka šogad sanāks vēl pāris ceļojumi. Sicīlijas programma bija ļoti intensīva un 4 dienās redzējām lielāko daļu no tā, ko šī skaistā sala spēj piedāvāt. Skaistas Vidusjūras pilsētas, kalni, jūra, saule un bonusā vēl Etnas vulkāns.

Bildes runā pašas par sevi – Pilnā galerija pieeja manā Flickr kontā – Sicīlija Lieldienās

Dažas bildes iekopēju arī šeit:

Vairāk par galamērķi no ceļojuma organizātoru FlyMeAway lapas:

Read more…

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.